Policijas reids AS Ventbunkers birojā tika veikts pēc paša uzņēmuma vadības iesnieguma, lai pārbaudītu, kas ir nepiederīgās personas, kuras 2 mēnešus bija pretlikumīgi okupējušas uzņēmuma biroju un teritoriju.
Uzņēmums preses paziņojumā atgādina, ka 2009. gada 18. decembrī mazākuma akcionāru grupa ap Olafu Berķi un Oļegu Stepanovu, ar zvērināta advokāta Mārtiņa Kvēpa palīdzību veica nelegālu mēģinājumu pārņemt varu AS Ventbunkers. Uzņēmuma akcionāru sapulcē 21. janvārī tika atjaunota likumīgā kārtība uzņēmumā.
Pēc izmaiņu veikšanas AS Ventbunkers valdē un padomē, uzņēmuma vadība divus mēnešus mēģināja ar juridiskiem līdzekļiem panākt, lai uzņēmuma valdes locekļi tiktu ielaisti Ventbunkera birojā Ventspilī, Senatorijas ielā 29. Pēc vairākkārtēji neveiksmīgiem mēģinājumiem nodrošināt AS Ventbunkers valdes likumīgās tiesības iekļūt birojā (pat tiesu izpildītāja klātbūtnē tas neizdevās), tika nolemts griezties ar iesniegumu Valsts policijā Kurzemes reģiona pārvaldē, jo citu izeju no šīs absurdās un neiedomājamās situācijas uzņēmums vairs neredzēja. Policijai iesniegumā tika lūgts noskaidrot, kas ir šīs personas, kas ir okupējušas AS Ventbunkers biroju un fizisku spēku ierobežo AS Ventbunkers vadības tiesības un piekļuvi uzņēmuma dokumentiem, kā arī traucēja un ierobežoja uzņēmuma darbu.
23. martā aptuveni plkst. 14:00, policija bija spiesta izmantot specvienību, lai nodrošinātu policijas darbinieku un uzņēmuma amatpersonu nokļūšanu teritorija, pēc tam, kad uzņēmumā esošas bruņotās personas nereaģēja uz policijas pieprasījumu ielaist kārtības sargus birojā.
AS Ventbunkers padomes priekšsēdētājs R. Meroni norāda: „Iesaku cilvēkiem vienkārši padomāt, kāpēc AS Ventbunkers birojā pēkšņi bija nepieciešama tāda bruņota apsardzes armija, kas sargā vienu vienīgu biroju. Pie tam šī „apsardze” uzradās tikai janvāra beigās, kad notika Ventbunkera akcionāru sapulce. Atbilde ir vienkārša – šī t.s. apsardze tika nolīgta, lai nepieļautu Ventbunkera likumīgo valdes locekļu iekļūšanu biroja un izdarītu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmuma vadību akcionāriem un, iespējams, uzņēmuma klientiem. Mums ir pamatotas aizdomas, ka to panākt centās mazākumu akcionāru grupa ap Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu.”
Uzņēmums uzsver, ka minēto vārdu patiesumu apliecina arī vakar izsaknējusī ziņa, ko aģentūrā LETA izplatījis O. Stepanova pārstāvis Aleksandrs Niklass. Viņš leģitīmos un likumīgos a/s Ventbunkers valdes locekļus Alvi Hāzi, Jāni Hāzi un Mihailu Dementievu nodēvējis par „privātpersonām, kas uzdevušās par Ventbunkera valdes locekļiem”, tādējādi apstiprinot ar kādām grūtībām un prettiesisku rīcību pēdējo nedēļu laikā ir bijis jāsaskaras uzņēmuma vadībai.
R. Meroni: „Šie izteiktie spriedelējumi mediju telpā ir vairāk nekā smieklīgi un skandalozi vienlaikus. Ja Niklasa kungam ir tik grūti ieskatīties Lursoft datu bāzē un pārliecināties par to, kas ir Ventbunkera valdē, tad esam ar mieru uzaicināt arī viņu uz 26. martā plānoto akcionāru sapulci, kur viņš lieku reizi varēs pārliecināties par esošās vadības likumību un faktu, ka šo vadību atbalsta absolūtais vairākums akcionāru.”
AS Ventbunkers birojā Ventspilī divus mēnešus pēc akcionāru sapulces, kurā tika ievēlēta jauna valde, arvien turpināja darboties O. Stepanovam un O. Berķim uzticīgi cilvēki, nepieļaujot leģitīmo valdes locekļu piekļuvi svarīgiem AS Ventbunkers dokumentiem. Vienlaikus uzņēmumam ir pamatotas aizdomas, ka tādas personas kā Dzintars Kašs, Raimonds Griniņš u.c. ir bez juridiska pamata un apšaubāmām metodēm parakstījušas dažādus dokumentus, cenšoties nodarīt zaudējumus uzņēmumam.
Uzņēmuma vadība esot gatava arī pilnībā sadarboties ar Drošības Policiju un Valsts policijas Iekšējā drošības biroja pārstāvjiem, lai drošības iestādes var veikt analīzi par notikušo. Vienlaikus AS Ventbunkers izsaka pateicību Valsts policijai par operatīvo darbu un likuma aizsargāšanu, kas apliecināja, ka Latvija arvien ir tiesiska valsts.
Šādā līmenī strādājot tiesībsargājošo institūciju sistēmai, esošie un perspektīvie investori Latvijā jutīsies drošāk par saviem ieguldījumiem un tiesībām.