Gaidāmo Krievijas sankciju dēļ pārtikas ražotāji Latvijā aicina veidot krīzes menedžmentu, kas palīdzētu gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja, ka, no vienas puses, Latvijas pārtikas uzņēmumi ir rūdīti strādāt dažādu sankciju laikā, jo jau agrāk ir bijuši dažādi aizliegumi. Taču, no otras puses, zivrūpniecības uzņēmumiem šis laiks varētu būs smagāks. «Šai nozarei tas tiešām būs nopietns pārbaudījums,» pauda Gulbe.
Zivrūpnieku produkcija ārpus bijušās Padomju Savienības nav tik pazīstama, līdz ar to nav alternatīvas Krievijas tirgum. Tikmēr piensaimniekus sankcijas tik ļoti neskars, jo Latvijā ražoto sieru un piena produktus ēd ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā un arvien vairāk arī Ķīnā un arābu valstīs.
Arī Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits atzina, ka «šobrīd viss ir mierīgi, taču pārliecības par rītdienu nav». Viņš norāda, ka sankcijas varētu skart ne tikai uzņēmumus, bet arī pašvaldības jūras piekrastē. Piemēram, Rojas novadā lielākie uzņēmumi ir zivjrūpniecības uzņēmumi. Tādējādi, ja kāds no tiem bankrotēs vai būtiski cietīs sankcijās, tas atsauksies uz pašvaldībām.
Šmits akcentēja, ka tagad primāri ir jādomā par darba ņēmējiem, nevis uzņēmumiem. Kā risinājumu, viņš redz palīdzības lūgšanu ES, izmaiņas nodokļu politikā, piemēram, darbaspēka nodokļa iekasēšanas atlikšana un citas lietas.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka Krievijas tirgus aizslēgšana nav laba zīme. Tomēr šī tirgus zaudēšana nebūs ļoti smaga.
Šolks uzsvēra, ka patlaban Latvijā ir jābūt krīzes menedžmentam, kurā sniegtu atbalstu uzņēmējiem. Šis varētu būt ekonomiskā kara sākums, attiecīgai ir jābūt rīcībai. Zaudējumi var būt arī zemniekiem. «Piens ir produkts, kas tiek saražots katru dienu. (..) Ja ir problēmas, tad var rasties izejvielas pārpalikums, un tie, pirmkārt, ir zaudējumi zemniekiem,» norādīja Šolks.
Viņš norādīja, ka ražotāji, iespējams, vairāk varētu ražot piena pulveri.
BNN jau vēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, galvenokārt vēršoties pret lauksaimniecības produktu importu.
Putina rīkojums paredz uz gadu «aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam».
Rīkojums «Par atsevišķu ekonomisku pasākumu ieviešanu Krievijas drošības garantēšanai» stājies spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.
Krievijas prezidents uzdevis valdībai izveidot sarakstu ar lauksaimniecības produktiem un izejmateriāliem, kā arī uzskaitīt noteiktas darbības, kas nepieciešamas šī rīkojuma izpildei.
Krievijas valdībai arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu preču tirgu sabalansētu apgādi un nepieļautu lauksaimniecības un citu preču cenu pieaugumu, teikts Putina rīkojumā.
Krievijas valdībai arī jāizvērtē tirgus situācija un jāveic pasākumi, lai palielinātu Krievijas preču piedāvājumu vietējā tirgū.
Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva birojs pavēstīja, ka pašlaik tiek sastādīts saraksts ar produktiem, kā imports tiks aizliegts, un pēc tam saraksts tiks iesniegts apstiprināšanai valdībā.
Krievijas oficiālie statistikas dati liecina, ka Krievija importē aptuveni trešo daļu no patērētās pārtikas. Lielu daļu no pārtikas importa veido produkti no bijušajām komunistiskajām valstīm.
Ref: 102.000.102.7872