Krievijas ārpolitika ar propagandu noteiktā reģionā, ekonomiskajām sankcijām un militārām mācībām ir vērsta uz valstu un sabiedrības šķelšanu un iebiedēšanu, uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Tieši militāri draudi Latvijai nav, bet pieaugušas Krievijas aktivitātes mūsu valsts pierobežā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina Vējonis.
Pēdējā laikā kaimiņvalstī notiek militāras mācības ar agresīviem scenārijiem, kā arī jūrā pierobežā ir manīts vairāk Krievijas kuģu un zemūdeņu. Tāpat pēdējo mēnešu laikā bijuši vairāk nekā 50 gadījumi ar neidentificētajām lidmašīnām, lai gan pirms Ukrainas krīzes kopumā to skaits nesasniedza 50.
Ministrs norādīja, ka Krievijas ārpolitika ir vērsta uz trīs aspektiem: propagandas izvēršanu tai interesējošā reģionā, ekonomiskām darbībām, piemēram, sankcijām atsevišķā jomā, kā arī intensīvām mācībām pierobežā. Tas darīts, lai iebiedētu un šķeltu gan valstis, gan sabiedrību.
Vējonis norādīja uz nepieciešamību stiprināt Latvijas Bruņotos spēkus, veidot ciešāku reģionālo sadarbību un paļauties uz NATO kolektīvo drošību.
Pēc ministra teiktā, NATO samitā, kas pēc nepilna mēneša notiks Velsā, Latvijai svarīgākais būs jautājums par NATO spēku pastāvīgu klātbūtni mūsu reģionā.
Tieši šajā samitā tiks pieņemts lēmums par to, kā nodrošināt NATO klātbūtni. Plānots vienoties arī par darbībām krīzes situācijās: kas, cik lielā apjomā un kad šādos gadījumos ieradīsies reģionā, norādīja Vējonis.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama pastāvīga NATO spēku klātbūtne, bet vēl nav skaidrības par apjomiem. «NATO spēku klātbūtne pat 150 karavīru izskatā, bet pastāvīga ir labs signāls Krievijai, ka mums ir sabiedrotie,» sacīja Vējonis.
Šajā jautājumā ir vienotas visas Baltijas valstis un Polija. Šī nepieciešamība esot skaidra arī pārējām NATO valstīm, īpaši pēc Malaizijas lidmašīnas katastrofas Ukrainas teritorijā.
BNN jau vēstīja, ka Krievija ieviesusi «pilnīgu embargo» attiecībā uz vairumu pārtikas produktu no Eiropas Savienības, Norvēģijas un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Maskavas politiku Ukrainā. Tā 7.augustā pavēstījis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» paziņoja Medvedevs.
Krievija aizliedz no ES, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas ievest šādus produktus:
– svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa;
– svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa;
– svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa vai pārtikas subprodukti;
– sālīta, žāvēta vai cepta gaļa;
– zivis, vēžveidīgie, moluski un tamlīdzīgi ūdens bezmugurkaulnieki;
– piens un piena produkti;
– dārzeņi un ēdamie sakņaugi;
– augļi un rieksti;
– desas un analogi produkti no gaļas, gaļas un asins subprodukti;
– gatavi pārtikas produkti no gaļas;
– gatavie produkti ar sieru un biezpienu, kas izgatavoti uz augu tauku bāzes;
– pārtikas produkti (pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes).
Ref: 102.000.102.7918