Pēdējo mēnešu laikā apšaubīta jau otrā Nacionālās apvienības ministra spēja glabāt valsts noslēpumus. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam nolēmis nepiešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam
Lēmums esot pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt Naudiņa spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Pats Naudiņš no amata atkāpties negrasās, jo līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai divi mēneši. Arī nākamajās Saeimas vēlēšanās viņš piedalīsies. Vienlaikus ministrs norāda, ka par šādu lēmumu ir pārsteigts un gatavojas to apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā. Ja arī šis lēmums būs negatīvs, tad viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Kā vēstīts, SAB lēmumu par pielaides nepiešķiršanu Naudiņam pieņēma jau ceturtdien, 14.augustā, taču to nepubliskoja.
Saeima Naudiņu ministra amatā apstiprināja 27.martā.
BNN jau rakstīja, ka iepriekš pielaide atteikta vēl vienam Nacionālās apvienības pārstāvim valdībā – tieslietu ministrei Baibai Brokai.
Nu jau demisionējušajai tieslietu ministrei adresētajā SAB vēstulē tika minēta norma, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Broka nolēma demisionēt pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu viņai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Lai arī pielaides trūkums neliedza Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, viņa nevarēja piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
Paziņojot par tieslietu ministres amata atstāšanu, Broka savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadele bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Līdz ar to Naudiņš ir kļuvis par otro nacionālās apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK ministru, kuram SAB atteicies piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un pieņemto praksi, pozitīva lēmuma gadījumā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tiek nogādāta konkrētās amatpersonas darba vietā. Savukārt gadījumos, kad pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek atteikta, persona par to tiek informēta rakstveidā. Šajā gadījumā vienlaikus tiek izskaidrota pārsūdzības kārtība.
SAB praksē vienmēr ir ievērojis principu publiski nekomentēt jautājumus, kas skar konkrētas personas, jo īpaši, pirms ar šo informāciju ir iepazīstināta pati persona. Arī šoreiz SAB pieņemto lēmumu nekomentēja.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.
Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Ref: 102.000.102.7932