Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā Eiropadomē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies uzdot Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt priekšlikumus tālākām sankcijām pret Krieviju, ņemot vērā nopietno situācijas eskalāciju Ukrainā.
Tāpat tiks papildināts to fizisko un juridisko personu loks, kurām tiek piemēroti dažādi ierobežojumi viņu iesaistes dēļ situācijas destabilizēšanā Ukrainas Austrumos, informē Ministru prezidentes preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.
«Esam ārkārtīgi satraukti par Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā, ilgstošajām cīņām un kaujinieku un ieroču ieplūšanu no Krievijas Federācijas,» uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa pauda gandarījumu, ka šajā brīdī ES ir vienota savā atbalstā Ukrainai.
Eiropadomē ar uzrunu piedalījās arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, pēc kura uzklausīšanas ES valstu un valdību vadītāji vēlreiz atzinīgi novērtēja viņa piedāvāto miera plānu un uzsvēra, ka ir svarīgi īstenot visus tā elementus. ES valstu un valdību vadītāji aicina Krievijas Federāciju nekavējoties atvilkt visus militāro tehniku un karavīrus no Ukrainas, atbrīvot gūstekņus un garantēt Ukrainas robežu drošību. Eiropadome arī uzsvēra nepieciešamību sniegt Ukrainai visu iespējamo humanitāro palīdzību un atvieglot starptautisko humanitāro organizāciju darbu.
Tāpat Eiropadome vēlreiz uzsvēra neatliekamo vajadzību panākt ilgtspējīgu politisku risinājumu, kas balstīts uz Ukrainas suverenitātes, teritoriālās integritātes, vienotības un neatkarības respektēšanu.
Eiropadome arī atzinīgi novērtēja EK veiktos pasākumus, lai stabilizētu ES lauksaimniecības un pārtikas tirgu nolūkā mazināt sekas, ko radījuši Krievijas noteiktie importa ierobežojumi. Diskusija par turpmākajiem pasākumiem notiks ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē šonedēļ.
BNN jau rakstīja, ka NATO publiskojusi satelītattēlus, kas apliecina Krievijas spēku iesaistīšanos militārās operācijās Ukrainā.
Ukrainas un Rietumu amatpersonas paziņojušas, ka Krievijas armijas spēki ir aktīvi iesaistījušies militārās operācijās Austrumukrainā, ko Maskava noliegusi.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko apsūdzējis Krieviju militārā invāzijā un atcēlis plānoto vizīti Turcijā.
NATO attēlos, kas iegūti augusta nogalē, fiksēta Krievijas artilērijas vienību virzīšanās cauri Ukrainas laukiem un sagatavošanās darbībai Krasnodonas rajonā. Organizācija norāda, ka tā ir tikai Krievijas karavīru un ieroču kustības «leduskalna virsotne».
Rietumu amatpersonas paudušas satraukumu, ka Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Novoazovskas pilsētai, kas atrodas Azovas jūras krastā, ir sākusi operāciju, lai nodrošinātu sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu
Uzbrukums Ukrainas Azovas jūras piekrastei varētu būt daļa no šādas – plašākas – stratēģijas, skaidroja amatpersona.
Cits izskaidrojums varētu būt, ka Krievija cenšas iekarot Ukrainas Azovas jūras piekrasti gadījumam, ja Krievija centīsies nodibināt Ukrainas austrumos separātistu anklāvu, sacīja Rietumu amatpersona.
Ukrainas armija paziņojusi, ka lielā mērā ir zaudējusi kontroli pār pilsētām valsts dienvidaustrumu pierobežas reģionā, kur, kā secinājusi Vašingtona, Maskava atklājusi «otro fronti» Austrumukrainas konfliktā.
Ref: 102.000.102.8000