Baltijas-Melnās jūras alianse un Ukraiņu kongress Latvijā aicina trešdien, 3.septembrī, plkst. 17:00 pulcēties iepretim Krievijas vēstniecībai Antonijas ielā 2 visus tos, kam rūp Ukrainas liktenis, lai protestētu pret Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.
Šobrīd Krievija ieved Ukrainā karaspēku un bruņu tehniku. Tā ir militāra invāzija. Tās vairs nav negodīgas cīņas separātistu aizsegā, bet gan reāls un tiešs militārs uzbrukums suverēnai valstij. Krievija ir sākusi karu Eiropā, informē Ukraiņu kongress Latvijā.
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu turpinās jau mēnešiem ilgi. Krievija ir sniegusi atbalstu prokrieviskajiem teroristiem Ukrainas austrumos ar cilvēkresursiem un militāro ekipējumu. Krievijas izraisītās agresijas dēļ ir gājuši bojā civliedzīvotāji un Ukrainas armijas karavīri, kas cīnās par savas valsts suverenitāti un savas tautas tiesībām pašai lemt savu likteni, norāda piketa rīkotāji.
«Nupat mēs atzīmējām Baltijas ceļa 25. gadadienu. Lietuvas un Igaunijas prezidenti savās uzrunās Baltijas tautām atgādināja, ka Ukraiņi šobrīd izcīna grūtu cīņu ne tikai par savu valsti, bet arī par mūsu brīvību. Par Eiropu, kurā tiek cienītas valstu robežas un tautu tiesības. Par Baltiju un Austrumeiropu, kas negrib dzīvot imperiālistiskā Kremļa ēnā. Tāpēc karš Ukrainā ir arī mūsu karš, tā iznākumam būs gan simboliska nozīme, gan arī pavisam reālas tālākās sekas visu trīs Baltijas valstu drošībai,» uzsver organizatori.
Tāpēc Latvijas ukraiņi 3.septembra piketā plāno darīt zināmu savu viedokli gan Krievijai, gan arī pašu valstsvīriem un Ukrainas sabiedrotajiem.
Pēc piketa pie Krievijas vēstniecības akcijas dalībnieki dosies uz Lielbritānijas vēstniecību Alunāna ielā 5, lai atgādinātu, ka pasaule nav aizmirsusi 1994. gada Budapeštas memorandu, kurā Lielbritānija kopā ar ASV un Krieviju piekrita garantēt Ukrainas suverenitāti un drošību apmaiņā pret to, ka Ukraina atteiksies no tai piederošajiem atomieročiem. Lielbritānijai un ASV tāpēc ir īpaša atbildība vērsties pret Krievijas agresiju Ukrainā un novērst karu Eiropā.
BNN jau vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs vērtē, ka Krievija ir uzsākusi «lielu karu», kas varētu prasīt vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Tikmēr Minskā notiekošās sarunas ar prokremliskajiem separātistiem pagaidām nav nesušas rezultātus.
Heletejs ar paziņojumu nāca klajā 1.septembrī pēc tam, kad ukraiņu spēki pēc ilgstošas kaujas bija spiesti atkāpties no stratēģiski svarīgās Luhanskas lidostas valsts austrumos.
Ukraiņu puse vaino Krieviju, ka kaujā piedalījusies tās artilērija un tanku kolonna. Kremlis iesaistīšanos karadarbībā joprojām noliedz. Savukārt Krievijas Karavīru māšu komiteja paziņojusi, ka Ukrainā karo ap 15 000 Krievijas militārpersonu, bet kritušo un ievainoto krievu skaits sasniedzis 400.
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā 1.septembrī bez rezultāta noslēgušās sarunas starp ukraiņu amatpersonām, separātistu un Krievijas pārstāvjiem.
Ref: 102.000.102.8013