Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvji šīs nedēļas sākumā vienojušies par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, taču to ieviešana atlikta uz dažām dienām. Lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka pret sankciju ieviešanu iebildusi kāda valsts, Latvijas premjere Laimdota Straujuma norāda, ka balsojums bijis vienbalsīgs.
ES gan nolēmusi sankciju paketes ieviešanu atlikt uz nenoteiktu laiku un vērot, cik sekmīgi Ukrainā tiks īstenota uguns pārtraukšana. Straujuma intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norādīja, ka neviena valsts nevēlas šīs sankcijas ieviest uzreiz, jo cer uz Ukrainas un Krievijas attiecību uzlabošanos.
Premjere arī pieļāva iespēju, ka sankcijas varētu nemaz netikt ieviestas, ja Ukrainā patiesi tiks ierobežota karadarbība.
Pirmdienas, 8.septembra vakarā pēc smagām, vairāku stundu ilgām sarunām ES valstu pārstāvji vienojušies par jaunu sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Taču sankciju ieviešana atlikta uz dažām dienām, lai dotu iespēju realizēt miera plānu un noturēt pagaidām trauslo pamieru Austrumukrainā.
Iepriekš Briselē 28 ES valsti pārstāvji principiāli vienojušies par galvenajiem jaunās sankcijas paketes nosacījumiem, taču uz kādu laiku atlikuši galīgo lēmumu.
Neoficiāli izskanējis, ka pret sankciju smagumu iebildusi kāda no Eiropas Savienības Austrumu bloka jaunajām valstīm, vai, iespējams, pat vairākas. Savukārt Ukrainas mediji minējuši Itāliju, Vāciju, Austriju, Kipru un Somiju. Iepriekš pret sankcijām asi iebilda Slovākija un Ungārija, norādot, ka sankcijas apdraud valstu ekonomiku.
BNN jau rakstīja, ka avoti ES diplomātu aprindās iepriekš ziņoja, ka, domājams, tiks noteiktas stingrākas sankcijas pret Krievijas finanšu pakalpojumiem attiecībā uz naftas rūpniecības tehnoloģijām, bruņojumu un «dubultā pielietojuma» precēm, kas var tikt izmantotas kā militāriem, tā civiliem mērķiem.
«Melnajā sarakstā» tiks iekļauti vēl 20 Kremļa tuvākā loka cilvēki, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ziņoja avoti.
Jaunajām ES sankcijām tiks pakļauti vairāki Krievijas naftas un militārās rūpniecības uzņēmumi, svētdien ziņoja ASV laikraksts Wall Street Journal (WSJ), atsaucoties uz saviem avotiem. Kā vēsta izdevums, sarakstā tiks iekļauti uzņēmumi Roseneft, Gazpromneft, Transneft, Apvienotā aviobūves korporācija un Uralvagonzavod.
Sankcijās paredzēts, ka šie uzņēmumi nevarēs tikt kreditēti Rietumu bankās uz termiņu, kas būtu ilgāks par 30 dienām.
Turklāt rietumvalstīm aizliegts eksportēt vairāku Krievijas uzņēmumu, arī Sirius, Stankoinstrument un Kalašņikov produkciju, ziņoja WSJ.
Maskava savukārt draudēja atbildēt ar savas gaisa telpas slēgšanu komerciāliem lidojumiem.
Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupoles apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
Ref: 102.000.102.8069