Plānojot nākamā gada budžetu, valdībai jārēķinās, ka ienākumi no atsevišķiem realizētajiem pasākumiem tomēr var izrādīties mazāki nekā plānots, norāda SEB bankas eksperti.
Pozitīvi vērtējamas neapliekamā minimuma (no 35 uz 45 LVL) un atvieglojumu par apgādājamo no 63 uz 70 LVL palielināšana. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšana no 26% uz 25% komplektā ar sociālo apdrošināšanas iemaksu palielināšanu darba ņēmējiem no 9% līdz 11% tomēr nemazina darbaspēka nodokļu slogu. Šāds nodokļu sloga samazinājums tomēr ir nepieciešams, lai sekmētu jaunu darba vietu radīšanu.
Nodokļu palielināšana ir faktors, kas nesekmēs uzņēmējus pārvietoties no pelēkās ekonomikas legālajā, drīzāk otrādi, un te rodas jautājums, cik efektīvi valdība spēs cīnīties pret pelēko ekonomiku un tās palielināšanos, norāda speciālisti.
Plānotās nodokļu izmaiņas atsevišķas iedzīvotāju grupas ietekmēs dažādi – vienus mazāk, citus vairāk. Nelielo algu saņēmēju ienākumi nedaudz palielināsies, savukārt lielāku algu saņēmējiem alga uz rokas būs mazāka. Tādējādi nelielo algu saņēmējiem tā būs neliela kompensācija par cenu palielināšanos PVN likmes paaugstinājuma dēļ.
PVN likmes un mājokļa nodokļa likmes paaugstināšana ir viena no iespējām, kā iekasēt naudu no tiem, kuri slēpj savus reālos ienākumus. Tādējādi sociālā nodokļa paaugstināšanas vietā, iespējams, pareizāk būtu straujāk kāpināt mājokļa nodokļa likmi,
saglabājot progresivitātes principu. Plānoto mājokļa nodokļa divkāršošanu vairāk izjutīs lielāku un dārgāku mājokļu īpašnieki, savukārt nelielo mitekļu iemītniekiem tas varētu nozīmēt papildus 5-10 latus gadā.
daaaa nu bet loģiski. Ēnu ekonomika zels un plauks