Eksperti: arī nākamgad bezdarbs saglabāsies salīdzinoši augsts

Šī gada trešajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū bija 18%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kā arī par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2009.gada trešajā ceturksnī.

Darba meklētāju skaits samazinājies līdz 210,2 tūkstošiem, turklāt bez darba esošo cilvēku skaita samazinājums nav noticis tikai uz emigrācijas rēķina. Līdz ar ekonomikas stabilizāciju var vērot arī nodarbinātības palielināšanos, liecina SEB bankas makroekonomikas apskats.

Šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājies par 24,5 tūkstošiem, līdz 960,4 tūkstošiem, kas ir par 6,5 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gada atbilstošajā laika periodā.

No zemākā punkta 2010.gada sākumā, nodarbināto skaits pieaudzis nedaudz vairāk kā par 40 tūkstošiem, uzrādot nelielus uzlabojumus darba tirgū.

Tajā pašā laikā ekonomikas atveseļošanās process ir lēns un izaugsme nākamgad nebūs tik strauja, lai rastos daudzi desmiti tūkstoši jaunu darba vietu. Tādējādi, lai arī bezdarbnieku skaits nākamgad turpinās samazināties un palielināsies nodarbināto skaits, tomēr, salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu bezdarba līmenis Latvijā saglabāsies salīdzinoši augsts.

Iekšējās rezerves ir pietiekoši lielas, tādēļ bažas par katastrofālu darbinieku nepietiekamību tuvākajā nākotnē ir mazliet pārspīlētas. Tomēr nopietna kļūs strukturālā bezdarba problēma. Ilgstoša atrašanās bez darba draud ar esošo zināšanu un prasmju zudumu, kas nozīmē vēl lielākas barjeras un izdevumus šo cilvēku iesaistīšanai darba tirgū

nākotnē. Līdz ar to no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa tai ir jāmotivē šie cilvēki apgūt jaunu profesiju, pilnveidot savas prasmes un jāsekmē šo cilvēku iesaistīšanos darba tirgū, izmantojot subsidēto darba vietu un uzņēmuma nodokļu atlaižu instrumentus, it sevišķi reģionos, kur bezdarba līmenis ir visaugstākais.

Savukārt darba samaksas statistika rāda, ka strādājošo darba samaksa vairs nesamazinās. Trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%, tajā skaitā, privātajā sektorā par 1,6%, bet sabiedriskajā sektorā par 0,1%.

Pakāpeniski uzņēmumi atkal sāk atgriezties pie prēmēšanas sistēmām un turpmāk kopējo darbinieku atalgojumu vairāk saistīs ar sasniegtajiem biznesa rezultātiem, tādējādi pārskatāmā nākotnē šīs atalgojuma komponentes īpatsvars kopējās darbaspēka izmaksās varētu atkal palielināties.

Turpmāk varēs vērot atšķirīgas tendences starp dažādu nozaru uzņēmumiem. Būs nozares, kurās varēs vērot atalgojuma pieaugumu, savukārt daļā nozaru vidējā darba alga joprojām nespēs uzrādīt pieaugumu.

Faktiski atalgojuma ziņā Latvija ar divu-trīs ceturkšņu nobīdi seko Igaunijai, kurā jau divus ceturkšņus var vērot nelielu darba algu pieaugumu gada izteiksmē. Arī Latvijā vidējā bruto alga gada izteiksmē varētu uzrādīt plusus jau šā gada pēdējā ceturksnī vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. Nākamgad varētu sagaidīt vidējās bruto algas pieaugumu, tomēr šis pieaugums būs neliels, un, ņemot vērā plānotās nodokļu izmaiņas un inflācijas atgriešanos, reālā darba samaksa augs lēnāk.