Maijā netālu no valsts robežas Latvijas armija novēroja 30 Krievijas lidaparātus, jūnijā divreiz vairāk – 65. Visvairāk lidojuši iznīcinātāji un izlūklidmašīnas. Laika posmā kopš Ukrainas konflikta sākuma pamanīti 53 iznīcinātāji un 42 izlūki. Kopumā mūsu spēki no aprīļa līdz septembrim konstatējuši 123 Krievijas lidaparātus.
Pārsvarā Krievijas armijas lidmašīnas lido maršrutā Sanktpēterburga – Kaļiņingrada. To uzdevums ir maksimāli pietuvoties Latvijas robežai, lai pārbaudītu mūsu spēju reaģēt – cik ātri tās pamana radari un noķer NATO iznīcinātāji, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
«Es pieņemu, ka tas notiek ne tikai iepretim Baltijas valstīm. Cik mēs zinām arī Somijā ir tāda pati problēma tā kā jā – tā ir spēka demonstrācija pierobežā,» teic Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Virs Latvijas ekonomiskās zonas jūrā novēroti visdažādākie lidaparāti – kopumā četras reizes mūsu robežai pietuvojušies virsskaņas tālās darbības bumbvedēji TU-22M. Augusta beigās tie gar Latviju lidoja kopā ar izlūklidmašīnām un kaujas lidmašīnām. Dažāda veida iznīcinātāji kopš aprīļa manīti 53 reizes. Īpaši daudz jūnijā –mēneša laikā 32. Pavasarī Latvijas armijas speciālistu uzmanību piesaistījuši līdz šim neredzēti manevri – jūrā kopā ar kuģi izmantots K27 helikopteris.
«Tas bija jauna veida vingrinājumu kopums, ko mēs redzējām. Tādus mēs nebijām redzējuši. Tur bija kopīga darbība – gan kuģi, gan helikopters. Tā bija jauna spēja, ko Krievija trenēja, kas līdz šim nebija redzēta un to mēs vēl analizējam,» stāsta Sārts.
Tomēr Latvijai bīstamākas ir Krievijas spiegu lidmašīnas. Tās lidojot gar mūsu neitrālajiem ūdeņiem, spēj pat skanēt ne tikai pierobežu. Maijā un jūnijā tās gar Latviju lidojušas īpaši bieži – katru otro dienu. Kopš aprīļa novēroti 42 izlūku lidojumi.
«IL-20 – pavisam nosacīti neliela lidmašīna, propellerlidmašīna ar četriem dzinējiem, kura tiek izmantota izlūkošanas nolūkā. Tā neskatās, kas notiek tieši zem viņas. Aparatūra, kas uzstādīta uz IL20 borta, var skatīties pa labi un kreisi no sava lidojuma kursa vairāku 100 kilometru dziļumā. Kam vajadzētu pievērst uzmanību noteikti – A-50 izlūklidmašīnu lidojumiem. Tā ir Awaks tipa izlūkošanas lidmašīna, kas ir jau krietni jaudīgāka nekā IL-20 un tā aparatūra, kas ir tai virsū, skatās līdz pat 1 000 kilometru pa labi un pa kreisi no tās kursa,» skaidro Atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
Bez lidaparātiem kopš Ukrainas konflikta sākuma tuvu Latvijas ūdeņiem manīti arī 29 Krievijas kara kuģi un zemūdenes. To treniņu vietas izraudzītas nepatīkami tuvu Latvijai – pa vidu starp Gotlandes salu un Latvijas jūras robežu starp Liepāju un Ventspili – tā saucamajā Gotlandes ieplakā. Tas ir otrs zemākais punkts Baltijas jūrā.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka jūras robeža ir salīdzinoši droša. Savukārt ja Latvijas austrumos no Krievijas ielidotu netālu no Daugavpils bāzētie supermodernie helikopteri, pašreizējie Latvijas radari tik zemu lidojošus lidaparātus nespētu ieraudzīt. Jauno radaru iepirkums sāksies nākamā gada pirmajā pusē. Pagaidām militāristi vēl tikai pēta kādas iekārtas Latvijas pierobežai izvēlēties.
«Ir sāktas sarunas ar virkni NATO valstu kompāniju, kas šādu produkciju piedāvā. tas būs atkarīgs no sarunu procesa, bet mēs ceram līdz nākamā gada pirmajai pusei tikt skaidrībā un sākt procesu ar radaru sistēmu iegādi,» teic Sārts.
Tikmēr partiju līderi Latvijas militārās spējas vairošanai piedāvā dažādus risinājumus. Pat Saskaņas centrs, kas iebildis pret naudas došanu bruņojumiem vai ārvalstu misijām, nu gribētu Krievijas lidmašīnu vietā redzēt mūsējās.
Krievijas pētnieks Andis Kudors iesaka Latvijas politiķiem nekavēties ar naudas pārdali armijas modernizēšanai un stiprināt pierobežu. Latvijai jābūt gatavai provokācijām un iespējamām nekārtībām, kas varētu sākties pašā Krievijā.
»Vēsture pierāda, ka tāda kaimiņa – agresora ignorēšana arī nav pareiza. mums nevajadzētu reaģēt pārāk daudz ar vārdiem, bet būtu jānostiprina sava militārā varēšana. Vai mēs vispār varam prognozēt, kas pašā Krievijā notiks? Iespējams, šis režīms turpinās vēl desmitgadēm ilgi pastāvēt. bet varbūt arī nē. Ja notiek kādi saasinājumi Krievijas iekšienē, mēs nezinām, kas tad var velties pāri robežām. mums vienalga jābūt šeit stipriem un nodrošinātiem,» uzskata Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Kudors.
Ukrainas konfliktā izmantoti arī 21.gadsimta kareivji – hakeri. Kā raidījumam pastāstīja kiberdrošības vienības CERT vadītāja Baiba Kaškina – promaskaviski orientēts hakeru grupējums KIBER-Berkud, kas uzbrūk mērķiem Ukrainā, izmanto arī Latvijas resursus. CERT eksperti novērojuši, ka vairākos uzbrukumos Ukrainai piedalījušies arī inficēti un robotu tīklos iesaistīti datori no Latvijas. To skaits neesot liels un datorspeciālisti cenšas to novērst.
Ref: 102.000.102.8116