Augustā Latvijas un Lietuvas Nord Pool spot biržas reģionos elektroenerģijas cenas samazinājās par 3,5%, salīdzinot ar jūliju, bet Igaunijā cenas kritums sasniedza pat 11,5%. Tādējādi ir apstājies kopš šī gada marta visā Baltijā novērotais elektroenerģijas cenu kāpums.
Latvijā un Lietuvā augusta mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 55,31 EUR par megavatstundu, bet Igaunijā tā sasniedza 38,38 EUR. Iepriekš Latvijā zemākā elektroenerģijas cena šogad tika fiksēta martā, kad tā bija 41,61 eiro par megavatstundu, liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.
«Elektroenerģijas cenu kritumu galvenokārt izraisīja apkopes darbu pabeigšana Latvijas un Lietuvas elektrostacijās un elektroenerģijas importa pieaugums abās valstīs. Tomēr fakts, ka gan Latvijai, gan Lietuvai nav pietiekami jaudīgu starpsavienojumu ar Skandināvijas valstīm, joprojām liek vietējiem patērētājiem par elektroenerģiju maksāt ievērojami augstāku cenu nekā Igaunijā, Somijā, Norvēģijā vai Zviedrijā,» skaidro Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Neskatoties uz novēroto cenas kritumu, salīdzinājumā ar 2013. gada augustu mēneša vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool spot biržas Latvijas reģionā ir augusi par 7,8%.
Tikmēr Skandināvijā saglabājas stabili zemākas elektroenerģijas cenas nekā Baltijā. Pat neskatoties uz nelielu cenu kāpumu augustā Somijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija vien 38,38 eiro par megavatstundu, savukārt Zviedrijā tā bija pat vēl mazāka – 34,54 eiro. Tādējādi starpsavienojumu attīstība ar Skandināvijas valstīm ir nozīmīgs Baltijas tirgus attīstības solis, norāda Bethers.
«Papildus esošajām starpvalstu pārvades līnijām nākamā gada beigās Lietuvā darbu sāks divi jauni kabeļi – 500 megavatu (MW) LitPol Link savienojums ar Poliju, kas līdz 2020. gadam tiks paplašināts līdz 1 000 MW un 700 MW NordBalt zemūdens kabeļa savienojums ar Zviedrijas tirgu. Tas ļaus Latvijai un Lietuvai lielā apmērā importēt lētāku elektroenerģiju no Zviedrijas atomelektrostacijām un hidroelektrostacijām. Sagaidāms, ka šiem starpsavienojumiem būs pozitīva ietekme uz elektroenerģijas cenu kritumu abās valstīs,» skaidro Bethers.
Iespējams, ka Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgu ietekmēs arī politiskā spriedze starp Rietumvalstīm un Krieviju. Abpusēji noteiktās sankcijas jau izraisījušas dabasgāzes cenu kāpumu, kas savukārt var paaugstināt elektroenerģijas cenu Centrāleiropā. Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgus ir savienots ar Vāciju, tāpēc pastāv iespēja, ka augstāka elektroenerģijas cena Vācijā var izraisīt cenu kāpumu arī Ziemeļeiropā, pieļauj Bethers.
Ref: 102.000.102.8123