Jaunākais Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju vilnis, kas vērsts pret Krieviju tās agresijas dēļ Ukrainā, iespaidos Krievijas sabiedrību un ilgtermiņā var izraisīt arī patēriņa cenu kāpumu, uzskata ekonomikas eksperti.
Pēdējās sankcijas ir diezgan nepatīkamas Krievijas sabiedrībai, jo skar banku sektoru privātpersonām. Piemēram, Krievijas lielākajai bankai Sberbank, kas nodarbojas ar iedzīvotāju noguldījumu piesaisti un kreditēšanu, sankciju rezultātā tiek ierobežota pieeja ārējiem finanšu tirgiem, intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā skaidro ekonomikas doktors Edgars Voļskis.
Ilgtermiņā tas var nozīmēt Sberbank procenta likmes kāpumu, vēlāk tas var atsaukties uz valūtas kursu, no kā savukārt izrietēs cenu izmaiņas Krievijas tirgū patēriņa precēm. «Tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā ķēde, kas ar politiskiem ieročiem tiek iedragāta. Tam būs sekas. Kas ir bēdīgākais – no tā cieš tieši Krievijas iedzīvotāji, nevis politiķi, kas ir zināmā mērā līdzatbildīgi par politiskiem notikumiem,» skaidro Voļskis.
Arī Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds piebilst, ka ārējās finansēšanas ierobežošana var samazināt investīciju apjomu Krievijā. Turklāt investīciju apjoms jau tagad būtiski krīt salīdzinājumā ar pērno gadu.
Tādējādi pēc vairākiem mēnešiem vai gada tas var būtiski ietekmēt darba algu līmeni, veicināt jaunu darba vietu likvidāciju un jaunu nerašanos. «Tā ietekme, protams, ir ilgākā laikā periodā. (..) Acumirklīgā ietekme mums šķiet minimāla, bet, laikam ejot, tā kļūs lielāka,» saka Strazds.
BNN jau vēstīja, ka Pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā piektdien, 12.septembrī, stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.
Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.
Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas Gazprom naftas struktūrvienība, kā arī naftas kompānijas Rosneft un Transneft. Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi Oboronprom, kas ražo helikopterus, Apvienotā aviobūves korporācija (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju MiG un Su ražotnes, kā arī Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo tankus.
Starp personām, kas pakļautas ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai, ir Aleksandrs Zaharčenko, kurš uzdodas par Maskavas teroristu pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas «premjerministru», Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis, augsto tehnoloģiju uzņēmuma Rosteh ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs un Krievijas Valsts domes deputāti Vladimirs Vasiļjevs, Ivans Meļņikovs, Nikolajs Ļevičevs, Igors Ļebedevs, Svetlana Žurova un Aleksandrs Babakovs.
Ref: 102.000.102.8168