Latvijā ir relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs un viņu skaits turpina samazināties, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas 2009.gada pētījumā Ko skolēni zina un prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.
Pētījuma secinājumos norādīts, ka skolēnu sasniegumu pasliktināšanās var būtiski kavēt valsts attīstības dokumentos paredzēto mērķu sasniegšanu zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās. Vairāk ir vērojama tendence pastiprināti strādāt ar vājākajiem skolēniem, kas, protams, arī ir svarīgi pamatskolas beigu periodā, vēsta LETA.
«Mūsu piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem nav liela, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, un tai ir tendence samazināties. Tātad Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi,» teikts pētījuma secinājumos.
Daudzi starptautisko pētījumu cikli ir parādījuši Latvijas sākumskolu skolēnu – 3. un 4.klases – izglītības augsto kvalitāti un tās pieaugumu starptautiskā salīdzinājumā. OECD Starptautiskās skolēnu sasniegumu novērtēšanas programmas (SSNP) pētījumi demonstrē viduvēju izglītības kvalitāti pamatskolas beigu posmā Latvijā. «Tāpēc jānoskaidro un jācenšas novērst izglītības kvalitātes samazināšanās cēloņi Latvijas skolu 5.-9.klasēs, salīdzinot ar 1.-4.klašu grupu. Šī mērķa sasniegšanai jāatjauno arī Latvijas dalība starptautiskajās izglītības kvalitātes novērtēšanas programmās sākumskolā,» iesaka pētījuma autori.
Viņi uzsver, ka Latvijas pamatizglītības kvalitātes pilnveide, pamatojoties uz starptautiskā un nacionālā monitoringa datiem, ir būtisks Latvijas izglītības sistēmas attīstības nosacījums – jāpanāk tālāka kvalitātes uzlabošanās, jāpastiprina darbs ar izcilajiem skolēniem, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību vājākajiem, jāiesaista skolās jauni, talantīgi pedagogi, jānodrošina kvalitatīva pedagogu tālākizglītība, jāpilnveido izglītības kvalitāte laukos.
Izglītības sistēmas attīstības un kvalitātes pilnveides darbā paši pētnieki iesaka izmantot kaimiņvalstu – Igaunijas un Somijas – pieredzi.
Pētījumu Latvijā veikuši Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki Andrejs Geske, Andris Grīnfelds, Andris Kangro un Rita Kiseļova. Pētījuma rezultātus šodien prezentēs Latvijas Universitātē. Pētījumā piedalījās 5946 Latvijas piecpadsmit gadus veci skolēni no 237 skolām.
Kopš manis līmenis skolās tiešām ir krities.
“KOPŠ MANIS līmenis skolās tiešām ir krities.”
Spriežot pēc komentāra, nevarētu teikt, ka arī “pirms Tevis” līmenis, piemēram, rakstīšanā būtu izcilākais :D
Valdiba pieliek visus spekus lai ta tas ari paliktu . Jo aunu baru Ganam ir viegli vest . Tada veida musu valdiba atbrivo celu savam atvasem , tam nebus jacinas par vietu jo pretendentu nebus .
Lai panaktu uzlabosanos ir japievers socialie darbinieki jo sis ir vecums kad berniem ir vajadzigas parunas , ja ja ja parunas , jaieviesh tada stunda nedela kur berni var brivi runat ar pieaugusu cilveku kas vinus uzklausitu un GALVENAIS PAREIZI SAPRASTU . Lielaka dala so bernu viss drizak kaut kur pa macibas gadu ir zaudejusi kadu posmu kas uzkrajas un parveshas par sliktam sekmem – SKOLOTAJI IR PAZAUDEJUSI SAITI AR SKOLENIEM , MUSU VALDIBA AR ZEMAM ALGAM SKOLOTAJIEM IR VEIKUSI SAVU DARBU , KAD SKOLOTAJS NAK UZ DARBU LAI ATRAK NODIKTETU VIELU nepieversot uzmanibu tam vai ta ir uztverta un saprasta , Jo skolotajs zemapzina ir ainemts ar papilddarbu uz kuru vinsh dodas pec stundam skola , nemaz nerunaju par kontroldabiem kas tiek vakara pie vakarinam parbauditi un ielikta atzime . Tiek ielikta atzime , ka atskaite – parbaudiju atradu kludas , BET KADI SOLI TIEK PIENEMTI LAI TA KLUDA NEATKARTOTOS – kas tiek darits lai skolniekam palidzetu saprast vielu kas vinam gruti padodas – NEKAS . Vecakiem kam ir nauda nem privatstundas , bet kam nav – NU STATISTIKA MUMS RADA CIK VECAKI VAR TAS PRIVATSTUNDAS ATLAUTIES UN CIK .. DIEMZEL ! ATBILDE IR VIENA – VALDIBA NERUPEJAS PAR SAVAS TAUTAS IZGLITIBU – VINAI TAS NAV IZDEVIGI !
vai tā taisnība, ka tās jaunās eksperimentālās izglītības programmas, ko tagad Latvijas skolās izmanto, ir patapinātas no zviedru palīgskolām?
Manuprāt zems līmenis saistīts ar nemitīgo vēlmi iemācīt pēc iespējas daudz. Ir pārāk daudz informācijas, pārāk daudz grāmatu, kas visu laiku mainās, ka nemaz izsekot līdzi nav iespējams. Jāmācās pilnīgi nekam nevajadzīgas lietas, novēršot uzmanību no svarīgākā, kas ir mācību mērķis.
Patiesi netiek sekots līdzi vai viela ir saprasta. Šajā jomā nekas nav mainījies jau ~20 gadus (no manas pieredzes) un kļūst arvien sliktāk. Bērns/audzinātājas/vecāki ir pastāvīgā stresā no prasību pārbagātības.
Visi nav vienādi – nav ko uzspiest visiem eksaktās zinātnes.
Kas tad ir rādītājs – neobjektīvās atzīmes?
Puslīdz labu līmeni esmu piedzīvojusi tikai augstskolā, kur par studijām maksāju pati un skolai rūp reputācija, bet pamatskolu vispār varu norakstīt kā nebijušu, galvenokārt skolotāju intereses trūkuma un personīgo ambīciju dēļ.
Starp citu te ir pretrunas, jo šodien Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā ir pētījums, kas apliecina, ka skolēnu lasītprasme ir būtiski uzlabojusies.
“Vairāk ir vērojama tendence pastiprināti strādāt ar vājākajiem skolēniem, kas, protams, arī ir svarīgi pamatskolas beigu periodā, vēsta LETA.” – ABSURDS!!! Tas ir svarīgi līdzko ir radusies problēma(nesaprasta viela), diemžēl nevienam nav vēlmes analizēt situāciju, ieklausīties un saprast. Kā svarīgākais tiek uzskatīts – paspēt izņemt vielu.