Uzņēmumiem, kuri vēl tikai grasās piedalīties konkursos par preču vai pakalpojumu piegādi valsts iestādēm, nevar būt nekādi nodokļu parādi.
Šis jaunievedums ietilpst Publisko iepirkumu likuma grozījumos, kurus šonedēļ apstiprināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Grozījumi nosūtīti galīgajai apstiprināšanai Saeimā.
Ja Saeima šos grozījumus apstiprinās, tad jau nākamā gada augustā iepirkuma pasūtītājiem būs kāds pamatojums ir piedāvājumam ar zemāko cenu. Iepirkumā pretendējošajos uzņēmumos vidējā darba alga nedrīkstēs būt zemāka par 80% no vidējā algu līmeņa valstī konkrētajā profesiju grupā. Pasūtītājs, izvērtējot pretendenta piedāvājumu, varēs šo informāciju pieprasīt no nodokļu administrācijas, bet Valsts ieņēmumu dienestam atbilde būs jāsniedz 15 dienu laikā.
Stājoties spēkā jaunajiem grozījumiem, valsts un pašvaldību iestādēm būs jāpārbauda pretendenti jau iepirkuma sākumposmā, izslēdzot no procesa nodokļu nemaksātājus.
Savukārt uzņēmējiem, no savas puses, iepirkuma izsludināšanas dienā un līguma slēgšanas dienā nedrīkst būt nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu, valsts uzņēmumi par parādsaistībām pret valsts budžetu pārbauda tikai izsludinātā iepirkuma uzvarētāju. Likums ļauj uzņēmējam samaksāt nodokļu parādu desmit dienu laikā, ja pasūtītājs izlemj slēgt līgumu ar konkrēto pretendentu.
Līdz ar likuma grozījumiem iepirkuma procedūra tiks papildināta ar tā saucamā zaļā iepirkuma prasībām , kas jau no šī gada novembra, piedaloties valsts uzņēmumu izsludinātajos iepirkumos, dos priekšrocības vietējiem pārtikas produktu ražotājiem un piegādātājiem.
Visi parādnieki tiks uzskaitīti
Saeima pieņēmusi jauno Kredītbiroju likumu, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Eksperti lēš, ka Kredītbiroji ierobežos bezatbildīgo kredītņēmēju piekļuvi jauniem kredītiem, bet godprātīgajiem maksātājiem – gluži pretēji, ļaus iegūt izdevīgākus aizdevuma piedāvājumus.
Pašlaik situācija ir tāda, ka informācija par kredītsaistībām un aizņēmēju disciplinētību apkopota netiek. Latvijas Bankas pārziņā esošajā Kredītu reģistrā, informācija par kredītņēmējiem ienāk no bankām. Paralēli savas datubāzes uztur parādu piedziņas aģentūras, taču iekļauj tajās tikai aizņēmējus, kas nepilda saistības.
Kopumā situācija uzlabojas, taču vēl aizvien kavēto maksājumu skaits ir liels. HhHHHHHHHHHfvPēcPēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošās informācijas, šī gada otrajā ceturksnī aptuveni viena piektā daļa no mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu nav atmaksājusi savlaicīgi. Vienlaikus, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem, pagājušajā gadā 8 no 10 nebanku sektorā izsniegtajiem kredītiem, atmaksāti laikā.
Savukārt jaunais likums paredz apkopot informāciju gan no visām valsts sistēmām, gan datus no preču un pakalpojumu tirgotājiem. Kredītdevēji varēs rūpīgāk izvērtēt riskus un klientu maksātspēju, jo viņu rīcībā būs krietni plašāka informācija: visi dati par nesamaksātiem un kavētiem rēķiniem, kā arī par izpildītajām saistībām. Laba kredītvēsture sniegs pieeju labvēlīgākiem aizdevuma nosacījumiem.
Pašlaik nav īstas skaidrības par to, kā notiks informācijas apmaiņa ar preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, norāda Swedbank analītiķi.
«Sistēma pilnvērtīgi darbosies tikai tad, ja tā patiesi vienuviet piedāvās plašu informāciju, kas ļaus kvalitatīvi un pietiekami detalizēti novērtēt potenciālā klienta spēju uzņemties un sekmīgi nokārtot saistības. Uzņēmumiem būs jāspēj nodrošināt augsta līmeņa datu drošības prasības, tehnoloģiju pielāgošana un attīstība kvalitatīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Tas, savukārt, varētu nozīmēt papildus izmaksas un radīt dalības šķēršļus,» pieļauj baņķieri.
Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) nesušas vienu miljardu eiro
Laika posmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.jūlijam nerezidenti apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām mūsu valstī ieguldījuši 1,017 miljardus eiro. Šāda informācija iekļauta Iekšlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijā ieplūdušie naudas līdzekļi veicinājuši ekonomisko aktivitātes palielināšanos Latvijā. TUA programma nesusi ieguldījumu tādos ekonomikas sektoros kā – finanses un nekustamā īpašuma tirgus, tūrisms, pakalpojumi tūristiem, juridiskie pakalpojumi, apdrošināšana, sabiedriskā ēdināšana, medicīna u.c.
Uz 2014.gada jūnija beigām ārzemnieku skaits, kam piešķirta uzturēšanās atļauja Latvija, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, noguldījumu bankā vai uzņēmuma pamatkapitālā sasniedza 12,4 tūkstošus cilvēku: 5,2 tūkstoši tiešie investori, pārējie – viņu ģimenes locekļi.
Jaunākajā ziņojumā Iekšlietu ministrija un Ekonomikas ministrija norāda, ka lielākā daļa nerezidentu līdzekļu ieplūduši nekustamajā īpašumā (837,5 miljoni eiro jeb 82,4%), otro vietu ieņem ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās (126,6 miljoni eiro jeb 12,4%). Attiecīgi 52,9 miljonus jeb 5,2% no kopējās summas ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas uzņēmumos.
Analītiķi norāda, ka ārzemnieku aktivitāte neaprobežojas tikai ar tiem ieguldījumiem, kas kļūst par pamatu TUA piešķiršanai: 2013.gadā investori – TUA saņēmēji iegādājoties nekustamo īpašumu vai bankas depozītu un viņu ģimenes locekļi ieņēmuši amatus 555 Latvijas uzņēmumu vadībā, un viņiem pieder akcijas / kapitāla daļas 610 Latvijas uzņēmumos.
Nodevās un PVN maksājumos, pateicoties TUA programmai, ieplūduši 111 miljoni eiro. Tikai 2013.gadā vien investori, maksājot nodokļus par nekustamo īpašumu, pašvaldību budžetos ienesuši 633 tūkstošus eiro, bet nerezidentu uzņēmumi nodokļos samaksājuši vairāk nekā 157 miljonus eiro.
Pavisam TUA pieprasījumi saņemti no 41 valsts iedzīvotājiem, tostarp 90% no bijušās PSRS valstīm. Nospiedošo vairākumu TUA saņēmēju uz investīciju pamata veido Krievijas pilsoņi(70% no kopējā skaita). Otro vietu ieņem Ķīnas un Ukrainas pilsoņi(pa 7%), trešajā vietā Uzbekistānas un Kazahstānas pilsoņi(pa 4%).
Ref:017.000.103.6085