Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā aizvadītajās brīvdienās kārtējo reizi ievests aptuveni 40 gadus vecs vīrietis, kurš mediķu aprūpē šogad nonācis jau 85 reizes un slimnīcai kopumā parādā ir palicis turpat 1 500 eiro.
Kā stāsta klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, šis ir viens no daudzajiem pacientiem, kuri regulāri slimnīcā nonāk bez medicīniskām indikācijām: «Tie ir vidēji 10 – 15 cilvēki katru diennakti un ap 500 cilvēkiem mēnesī, kuriem patiesībā būtu nepieciešami atskurbtuves pakalpojumi. Šis cilvēku kontingents tērē gan slimnīcas finanšu, gan cilvēkresursus, jo medicīnas personāls ir spiests tiem veltīt savu laiku, kamēr rindā gaida patiešām slimi cilvēki,» teic Višņakovs.
Brīvdienās slimnīcā nogādāts arī kāds 23 gadus vecs vīrietis, kuram asinīs konstatētas 6,56 promiles alkohola, akūtā stāvoklī ar augstu apdraudējumu dzīvībai viņš tika stacionēts Toksikoloģijas un sepses klīnikā. «Šī pacienta dzīvību izdevās glābt,» norāda toksikologs Roberts Stašinskis, «parasti sešu promiļu barjera cilvēkam ir letāla, šajā gadījumā acīmredzot varam runāt par labvēlīgu apstākļu sakritību, kad adekvātu medicīnisko palīdzību varējām sniegt savlaicīgi. Tomēr arī šis nav rekords – pēc pārmērīgas alkohola lietošanas klīnikā ir ārstēti un dzīvi palikuši pacienti ar septiņām un pat 8,9 promilēm, bet tie ir ārkārtīgi reti gadījumi.»
Joprojām mediķu palīdzība nepieciešama personām pēc toksisko augu maisījumu jeb tā dēvēto spaisu lietošanas: «Sestdien un svētdien tādi kopumā bija seši pacienti, un tas, ko mēs redzam šeit klīnikā, ka piedāvājumā ir parādījušās jaunas vielas, par ko liecina atšķirīgās izpausmes,» norāda Višņakovs. Nemainīgs joprojām paliek smago narkotisko vielu lietotāju skaits, kuri slimnīcā tiek ievesti ar dzīvībai bīstamiem sarežģījumiem – sirds ritma traucējumiem un apgrūtinātu elpošanu.
Ņemot vērā samilzušās problēmas veselības aprūpē, kad ārstniecības iestādes, tostarp Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kas ir Latvijas lielākā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca, ir spiestas strādāt nepietiekama finansējuma apstākļos, ir nepieciešams risinājums jautājumam par atskurbtuvju darbības tiesisko regulējumu, jo pašlaik šis pakalpojums faktiski tiek īstenots uz ārstniecības iestāžu rēķina, norāda slimnīcas mediķi.
Jāpiebilst, ka Ministru kabineta komiteja pirmdien, 24.novembrī, virzīja skatīšanai valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu par daļēju izdevumu kompensēšanu pašvaldībām, kurās ir izveidotas atskurbšanas telpas.
Finansējuma jautājums vēl līdz sēdei jāsaskaņo ar Finanšu ministriju un jānosaka konkrētas robežas naudai, ko gada laikā iespējams piešķirt par atskurbšanas pakalpojumu sniegšanu.
VARAM ierosinājums ir kompensēt pašvaldībām šos izdevumus 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē izmitināto personu.
Ministrija ierosina, ka, sākot ar nākamo gadu, tās uzdevums būs katru gadu līdz 1.februārim apkopot iesniegumus no pašvaldībām par izdevumiem, kas tām radušies par iereibušu personu izmitināšanu atskurbtuvēs, un sagatavot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts budžeta.
Kompensācija plānota 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē ievietoto personu, un to piešķirtu no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Ja gada laikā atskurbtuvju pakalpojumus visā Latvijā izmanto vidēji 12 000 personu, tas valstij varētu izmaksāt aptuveni 180 000 eiro gadā, liecina VARAM veiktie aprēķini. Vidēji uz vienu personu pašvaldība patlaban tērē 35 eiro, no kuriem valsts turpmāk segtu nedaudz mazāk kā pusi, ar nosacījumu, ka pašvaldības personām atskurbšanas iespējas nodrošina diennakts režīmā.
Līdzekļi būtu piešķirami tām pašvaldībām, kuras jau ir izrādījušas savu iniciatīvu un nodrošinājušas no saviem budžeta līdzekļiem atskurbšanas telpu iekārtošanu un pakalpojumu sniegšanu personām, kuras atrodas reibuma stāvoklī. Tas varētu stimulēt arī citas lielākās pašvaldības iekārtot atskurbšanas telpas, uzskata ministrija.
Šādu ierosinājumu atbalsta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, norādot, ka atskurbšanas telpu ierīkošana un uzturēšana ir valsts pārvaldes iestāžu kompetence. Vienlaikus gan asociācija uzskata, ka tas varētu būt kā pagaidu risinājums, jo noteiktie 15 eiro nav pietiekama summa izdevumu kompensēšanai, jo pašvaldības uz vienu iereibušo personu par izmitināšanu atskurbtuvē tērē nevis 35 eiro, bet gan vidēji 48 eiro.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība iebilst, ka tiek kompensēta uzturēšana tikai 15 eiro apmērā, un uzskata, ka pašvaldību izdevumi būtu jākompensē 50% apmērā. Turklāt arī šī organizācija vērš uzmanību uz to, ka vidējās izmaksas ir vairāk nekā 35 eiro apmērā par vienu personu. Tomēr Pašvaldību savienība atbalsta, ka valstī būtu jābūt valsts institūcijai, kura veidotu noteiktu politiku šajā jomā.
Jautājums par atskurbtuvju uzturēšanu jau vairākus gadus nav atrisināts, jo jau vairākus gadus ir strīds starp ministrijām par to, kurai būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu. Pērn VARAM prezentēja ziņojumu, kurā rosināja atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai Latvijas Sarkanais Krusts un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai. Tomēr šo priekšlikumu neakceptēja Labklājības ministrija. Arī Veselības ministrija pauda nostāju, ka šis ir pašvaldību, ne valsts jautājums.
Ref: 102.000.102.8685