Rīgas brīvostas un RCT līgums vēl nav parakstīts; turpinās sarunas

Rīgas brīvostai notiek sarunas ar otru potenciālo Krievu salas nomnieku – Rīgas Centrālo terminālu (RCT) – par nomas līguma slēgšanu un ostas pārstāvji cer, ka nākamajā valdes sēdē, 10.decembrī, valde varēs deleģēt ostas pārvaldnieku līgumu parakstīt.

Patlaban vēl nevarot runāt par laiku, kad varētu tiks parakstīts līgums par RCT darbības pārcelšanu no Rīgas centra uz Krievu salu, taču, tā kā sarunas abu pušu starpā notiekot intensīvi, osta cerot, ka valde jau drīzumā varēs deleģēt pārvaldnieku līgumu parakstīt, informēja Rīgas brīvostā.

Arī uzņēmumā RCT uz jautājumu, vai ir panākta vienošanās par nomas līgumu, norādīja, ka patlaban «noris intensīvas sarunas ar Rīgas brīvostas pārvaldi».

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss skaidroja, ka abu pušu starpā sarunas notiek un viņam neesot pamata tagad personīgi jaukties šajos procesos iekšā.

Viņš aicinot brīvostas pārvaldi un attiecīgo uzņēmumu aktīvi turpināt sarunas un līgumus noslēgt. Ja abām puses nevienosies, tikšot pārtraukts Eiropas finansējums un projekts. «Ar būvniekiem jau līgums ir noslēgts, un celtnieki Krievu salā būvē. Kā varat pārliecināties, liela daļa jau ir uzbūvēta – gan piestātnes, gan krasta infrastruktūra. Kad šis darbs tiks pabeigts, kādam par to būs jāmaksā,» atzina Matīss.

Kā iepriekš ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un Strek, kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu. Ostas pārvalde ar Strek līgumu jau ir parakstījusi, bet ar otru kompāniju tas vēl nav paveikts.

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā. Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss patlaban, visticamāk, pilda Krievu salas viena no potenciālajiem nomniekiem – Rīgas centrālā termināla (RCT) – advokāta funkciju un cenšas šo projektu apstādināt, jo nomniekam nav izdevīga Krievu salas projekta tālāka realizācija, iepriekš – šā gada septembrī – norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš apgalvoja, ka Eiropas Savienības līdzekļu nauda nav apdraudēta un kravas no Rīgas ostas neaizies, ja valsts pārstāvji netraucēs ar filozofiskiem apcerējumiem par pastāvošiem riskiem apgūt naudu.

Loginovs uzskata, ka Matīsa nostājai ar partiju Vienotība, kuru viņš pārstāv, nav nekāda sakara. «Tā ir Matīsa kunga personiskā iniciatīva. Tur nav ne koalīcija, ne politika, ne vēlēšanas,» iepriekš skaidroja pārvaldnieks. Tad, kad uzņēmējs – RCT – saņēmis rakstu-grafiku, ka, neslēdzot līgumu par pārvākšanos uz Krievu salu, var tikt pārtraukta kuģu nākšana ostā 2017.gadā, tad «ieslēdza resursus, lai šādu iespēju izslēgtu».

Uz jautājumu, vai situācija uzlabotos, ja būtu cits satiksmes ministrs, Loginovs iepriekš atbildējis piekrītoši. «Svarīgi, lai satiksmes ministrs neskraidītu par advokātu uzņēmējiem, bet apsēstos ar visiem uzņēmējiem pie viena galda kopā ar pilsētu. Tad vienotos par procesiem, kā var izdarīt tā, lai daļa kravu paliek pilsētas centrā, lai terminālim paredzētā nauda ir apgūta, lai nav jāmaksā soda sankcijas,» skaidroja amatpersona.

Pārvaldnieks secina, ka ažiotāža ir sacelta pārāk liela, jo visa projekta aktīva bremzēšana ir saistīta ar to, ka vairāku gadu garumā pēc ekonomiskās krīzes iestāšanās viens no uzņēmumiem nevēlas pārvākties. «Uzņēmējus saprotu, viņiem taisnība, bet neviens negrib viņus dzirdēt, jo metodes ir pilnīgi agresīvas – skraida, melo, stāsta pekstiņus. Viņi domā ar šo stilu pārliecināt valdību un pašvaldību mainīt viedokli. Te ir Latvijas valdības jautājums, kas varētu risināt sarunas ar Briseli par daļas kravu atstāšanu centrā, te ir pašvaldības jautājums – risināt sarunas ar «zaļajiem», un pašam uzņēmējam tas ir jāiniciē,» uzskata Loginovs.

Uz jautājumu, kā satiksmes ministrs reaģē uz šiem priekšlikumiem, Loginovs norādīja: «Ko viņš vispār saka? Ja saka, tad to, ko kāds cits stāsta. Jau teicu: uzņēmēji ir ieslēguši visus resursus, lai šo projektu nevarētu nodot. Tāpēc jānoņem Loginovs un jāpārtrauc finansējums. Tas arī tiek darīts. Finansējums tiek rauts nost, un mani savukārt gāzt neizdevās, bet nezinu, kas būs nākotnē.»

BNN jau vēstīja, ka pirms kāda laika sašūpojies Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova krēsls, Krievu salas potenciālajiem nomniekiem – stividorkompānijai Riga Coal Terminal – vēstulē valdībai norādot, ka Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā.

Valdībai adresētajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.

Jāpiebilst, ka Veckāgans ir tuvu stāvoša persona smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tā, piemēram, viņš iepriekš bijis amatos dažādos ar Lembergu saistītos uzņēmumos – viņa bērniem pastarpināti piederošajā biodegvielas ražotājā Bio-Venta un a/s Latvijas kuģniecība laikā, kad to kontrolēja oligarhs. Līdz ar to loģisks ir jautājums, ko Loginovs ir «nodarījis» Lembergam, ka pēdējais, izmantojot sev tuvu stāvošu personu, mēģinājis panākt viņa atstādināšanu no amata Rīgas brīvostā.

Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada. Mēģinājumi atbrīvot Loginovu no pārvaldnieka amata notikuši vairākkārt, bet tie nav bijuši veiksmīgi.

Ref: 102.000.102.8747

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas