Valsts prezidents Andris Bērziņš atzinīgi vērtē valdības paveikto nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas gaitā, uzsverot sagatavotā budžeta projekta atbalstīšanas nozīmi Saeimā.
«Esmu guvis pārliecību, ka budžets ir sagatavots, pamatojoties uz reāliem un argumentētiem datiem un prognozēm. Atbalstu tā pieņemšanu,» uzsvēra Valsts prezidents, ceturtdien, 4.decembrī, tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru un ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni.
Finanšu ministrijas pārstāvji ceturtdien informēja Valsts prezidentu, ka sagatavotais 2015.gada budžeta piedāvājums paredz strukturālo vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nodrošinās pilnā apmērā ietvara likumā 2014.-2016.gadam papildu piešķirto finansējumu prioritātēm, tajā skaitā būtisku pieaugumu sociālajā jomā, uzsākto demogrāfijas pasākumu turpināšanai, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un citiem uzstādītajiem mērķiem. Tāpat budžeta projekts paredz izdevumus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai, pensiju indeksācijas nodrošināšanai, aizsardzības funkciju nodrošināšanai atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumam.
Sagatavotais budžeta projekta piedāvājums paredz nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, neceļot likumdošanā noteiktās nodokļu likmes un nepalielinot nodokļu slogu pret IKP. Savukārt papildus ieņēmumus plānots iegūt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, nodokļu administrēšanas uzlabošanas un efektivizēšanas pasākumiem, valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem.
Kopumā finansējums, kas novirzīts valdības prioritātēm un neatliekamajiem pasākumiem 2015.gadam, sasniedz 180 miljonus eiro.
Finanšu ministrs atzinīgi novērtēja valdības līdzšinējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) budžeta izstrādāšanas gaitā un informēja, ka Finanšu ministrija kopīgi ar LPS izstrādā jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, lai to ieviestu jau no 2016.gada 1.janvāra. Bērziņš atzinīgi novērtēja šo mērķi, kā arī to, ka Finanšu ministrija turpina veikt sagatavošanas darbus, lai arī 2016.gadā turpinātu nevienlīdzības mazināšanas pasākumus, veicot tos ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma piemērošanas kārtības izmaiņām. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas, lai to būtu iespējams piemērot jau no 2015.gada 1.septembra, Bērziņš vērtēja ļoti atzinīgi, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Kā ziņots, valdība precizēto plānu apstiprināja sestdienas, 22.novembra, ārkārtas sēdē. Precizētais plāns ietver jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, paredzot vispārējo valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.
Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.
Dokumentā paredzēts, ka Latvijas IKP pieaugums 2015.gadā būs 2,8%, inflācija – 2,4%.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija ņēma vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijai un Krievijas augusta sākumā noteiktos pārtikas preču importa ierobežojumus. Tomēr ārējā vidē ir liela nenoteiktība, turpmāko notikumu attīstību patlaban nav iespējams prognozēt, tādēļ aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes veidotas, pieņemot, ka nenotiek nedz turpmāka ģeopolitiskā situācijas eskalācija, nedz arī strauja deeskalācija. Prognozēs tiek pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas saglabāsies spēkā un negatīvi ietekmēs izaugsmi līdz 2015.gada beigām, kam sekos pakāpenisks izaugsmes tempu pieaugums līdz 3,3% 2016.gadā un 3,6% 2017.gadā.
Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15.oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā līdz 15.oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, tas ir, iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. ES noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.
Latvijā turpinās nākamā gada budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu izstrāde. Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10.decembrī.
Ref: 102.000.102.8784