Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kurām komercuzņēmumu valde par uzņēmuma nenomaksātajiem nodokļiem būs ar personīgo īpašumu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs tiesīgs uzsākt procesu par nodokļu parādu piedziņu no konkrēta uzņēmuma, ja izpildoties visiem sekojošajiem kritērijiem:
– Parāda summa pārsniedz summu, kas 50 reizes pārsniedz minimālo algu (pašlaik – 16 000 eiro 2015.gadā-18 000 eiro);
– lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
– VID sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību;
– konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
– nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
VID nevērsīs nodokļu parādu piedziņu pret valdes locekļiem, ja tie pierādīs, ka pastāv objektīvi iemesli, lai nepasludinātu komercsabiedrības maksātnespēju.
Komersanti pret jauno likuma normu ir noskaņoti ļoti kategoriski.
«Neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir pretrunā sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienam, politiķi neieklausās un šo, iespējams, pretrunā Satversmei esošo normu, apstiprina,» sašutumu pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš jau vērsies pie valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu grozījumus neizsludināt. Uzņēmēji min sekojošus argumentus:
– norma ir pretrunā Satversmes 91. un 105.pantam, iespējams arī 92.pantam un citiem Satversmes pantiem (uz to savā atzinumā norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs, lūdzot normu neapstiprināt);
– grozījumi negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, tāpēc, pretēji prognozēm, vedīs pie budžeta ieņēmumu samazināšanās un reiderisma gadījumu skaita pieaugumu;
– mehānisms ir viegli apejams – ieceļot kapitālsabiedrību valdē trešās personas (piemēram, lētticīgus cilvēkus, trešo valstu pilsoņus, bezpajumtniekus); rezultātā VID tērēs resursus piedziņai no formālajiem valdes locekļiem, nevis no patiesajiem labuma guvējiem;
– grozījumi negatīvi ietekmēs vēlmi uzsākt biznesu un ieņemt amatu uzņēmumu valdē;
– tiek veidots jauns mehānisms, tā vietā, lai pilnībā izmantotu jau esošos mehānismus, palielinot kontroles iestāžu kapacitāti (likumprojekta anotācijā sacīts, ka VID rīcībā nav pietiekami daudz resursu, lai tas kā kreditors varētu iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma maksātnespēju);
– ir daudz kļūdu un juridisku risku, uz ko savos atzinumos norādījis gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrija, kā arī lielākas Latvijas uzņēmējdarbības organizācijas.
Par finansiālu stabilitāti!
Iedzīvotājiem ar vāju fizisko formu ievērojami grūtāk rast motivāciju uzkrājumu veikšanai, liecina Nordea naudas skolas Finanšu fitnesa tests.
Kopumā 41% iedzīvotāju atzīst, ka jūtas finansiāli stabili un neuztraucas par sava personīgā budžeta stāvokli.
Raksturīgi, ka pozitīvāk savu finansiālo stāvokli vērtē fiziski aktīvi iedzīvotāji labā sportiskā formā.
Vienlaikus uz finansiālām grūtībām biežāk norāda aptaujātie ar vāju fizisko sagatavotību – 25% šo iedzīvotāju savu finanšu stāvokli vērtē kā viduvēju, bet trešdaļa atzīst, ka tas ir slikts.
Pircējs gaida, nekustamais īpašums kļūst lētāks
2014.gada novembrī turpināja samazināties sērijveida dzīvokļu cena Rīgā, kas aizsākās jau oktobrī. Cenu samazināšanās vērojama gandrīz visos galvaspilsētas mikrorajonos, informē Аrco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.
2014.gada novembrī sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās par 0,2%.
Tādējādi pagājušajā mēnesī vidējā cena sērijveidu dzīvokļiem nokritusi līdz 638 EUR/м², bet vidējais cenu līmenis bijis par 60,6% zemāks nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1620 EUR/м².
Cenu samazināšanos, kas turpinās jau otro mēnesi Laukalējs skaidro sekojoši: «Potenciālo pircēju nogaidošā nostāja un līdz ar to arī atturēšanās no īpašumu iegādes, kas šobrīd izraisa cenu sarukumu, skaidrojama ar «nolikto atslēgu» principa ieviešanas neskaidrību un ekonomiski-politiskās situācijas saasināšanos Ukrainā. Nenoliedzami, ka kopējo tirgus tendenci nosaka arī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kā rezultātā samazinājās darījumu skaits jauno projektu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā, kas savukārt ietekmēja arī sērijveida mājokļu tirgu.»
Vidējā viena kvadrātmetra cena novembrī visvairāk samazinājās Pļavniekos (-0,7%; 668 EUR/m²), Āgenskalnā (-0,7%; 680 EUR/m²) un Bolderājā (-0,7%; 458 EUR/m²). Imantā novembrī cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Turpretim Ķengaragā (+0,4%; 597 EUR/m²) un Zolitūdē (+0,4%; 695 EUR/²) novembrī cenas pieauga, analizē Laukalējs.
Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2014.gada novembrī saglabājās Teikā, kur vidējā viena kvadrātmetra cena novembrī saruka līdz 799 EUR/m2 pozīcijai. Savukārt viszemākā vidējā viena kvadrātmetra cena saglabājās Bolderājā, kur tā novembrī samazinājās līdz 458 EUR/m².
2014.gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā samazinājās par 1,6%. Vislielākais piedāvājumu skaits mikrorajonos novembrī bija Purvciemā (426), Imantā (312) un Teikā (301). Savukārt vismazākais piedāvājumu skaits bija Bolderājā (76) un Vecmīlgrāvī (96).
Mūsu valstī viss ir kārtībā
Saskaņā ar Auto asociācijas apkopotajiem datiem, šī gada 11 mēnešos Latvijā reģistrētas 13 690 jaunas vieglās automašīnas (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 tonnām), kas ir par 16% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.
Populārākais modelis šogad mūsu valstī bijis Škoda Yeti – 11 mēnešu laikā reģistrētas pavisam 492 šī modeļa automašīnas. Desmit populārāko modeļu vidū ir arī Škoda Octavia – septītā vieta un 281 reģistrēta automašīna.
Otra populārākā automašīna ir Japānā ražotais Nissan Quashqai (469), trešā – Volkswagen Golf (438 automašīnas).
Desmit populārāko modeļu vidū iekļuvušas arī japāņu Toyota RAV4 (403) un Toyota Auris (243), kā arī Francijā ražotais Peugeot 3008 (320).
Jāatzīmē, ka patērētāju vēlme iegādāties ilglaicīgas lietošanas preces (automašīnas, mēbeles, tehniku, nekustamo īpašumu), tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem ekonomiskā stāvokļa rādītājiem. Ja iedzīvotāji ir gatavi tērēt naudu par dārgiem pirkumiem, tas nozīmē «valstī viss mierīgi».
Ref:017.010.103.6230