Valdība aizvadītā gada pēdējā sēdē apstiprināja vairākus likumprojektus, kas paredz ieviest papildu uzraudzību kredītiestādēm. Ja minētie likumprojekti tiks pieņemti, tad nākotnē problēmās nonākušās bankas vairs netiks glābtas par valsts un nodokļu maksātāju naudu.
Jaunā kārtība paredz, ka bankas zaudējumus nestabilitātes vai maksātnespējas gadījumā vispirms būs jāsedz akcionāriem un lielākajiem kreditoriem. Rezultātā samazināsies risks, ka bankas maksātspējas atjaunošanai būs nepieciešams ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.
«Krīzes laikā veiktie banku glābšanas pasākumi ir radījuši ļoti smagu slogu nodokļu maksātājiem. Jaunie noteikumi aizsargās nodokļu maksātājus no banku problēmām, jo turpmāk banku akcionāriem un lielajiem kreditoriem būs jāsedz zaudējumi, lai nodrošinātu banku drošību, darbības nepārtrauktību un finanšu stabilitāti. Svarīgi, lai sabiedrība būtu aizsargāta pret banku satricinājumiem,» skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.
Likumprojekti paredz, ka noregulējuma iestādes funkcijas Latvijā pildīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciāli veidots neatkarīgs departaments, kura darbinieki nepieciešamības gadījumā iesaistīsies finanšu grūtībās nonākušas kredītiestādes darbības atjaunošanā. Jaunās iestādes pienākumos ietilps arī iemaksu iekasēšana no tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu noregulējuma fonda darbību.
Minētā likumprojektu pakete nodrošinās tiesisku vidi pārejas periodam līdz 2016.gada 1.janvārim, kad darbību uzsāks Vienotā noregulējuma mehānisms, kas nodrošinās kredītiestāžu glābšanu Eiropas Savienības līmenī, nevis par iedzīvotāju līdzekļiem, bet izmantojot Vienotā noregulējuma fonda līdzekļus.
Bet peļņa aug
Turpinot banku tēmu, vērts pieminēt, ka Latvijas kredītiestāžu peļņa 2014.gada vienpadsmit mēnešos bijusi 301,1 miljons eiro – par 14,8% vairāk nekā tādā pašā laika posmā 2013.gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Kopējais noguldījumu apjoms novembra beigās sasniedza 21,37 miljardus eiro – par 1,86 miljardiem (9,5%) vairāk nekā, 2013.gada beigās un par 32 miljoniem eiro (1,5%) vairāk nekā oktobra beigās.
Tajā pašā laikā banku sektora kopējais kredītportfeļa apjoms novembra beigās sasniedza 14,9 miljardus eiro – par 694 miljoniem eiro jeb 4,4% mazāk nekā 2013.gada 31.decembrī.
«Lai gan kredītportfelis novembrī samazinājies minimāli, kreditēšanas turpmākā attīstība tuvākajā laikā optimismu nevieš,» paziņojis Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Ģeopolitiskā spriedze un ar Krievijas rubļa kursa kritumu saistītā nenoteiktība par eksporta iespējām ne tikai uz pašu Krieviju, bet arī tās tirdzniecības partnervalstīm, tostarp ES valstīm, ir aktuālākie no faktoriem, kas nākamajā gadā ierobežos vērā ņemamu kreditēšanas atkopšanos, pieļauj bankas eksperts.
Un visbeidzot banku sektora kopējie aktīvi novembra beigās bija 29,95 miljardi eiro – par 758 miljoniem (2,6%) eiro vairāk nekā 2013.gada beigās un par 388 miljoniem (1,3%) vairāk nekā 2014.gada oktobra beigās.
Latvijā darbojas 26 bankas, tostarp 9 ārvalstu finanšu organizāciju filiāles.
Kāds būs šis gads?
Pētījumā DNB Latvijas barometrs, kuru regulāri veic DNB Banka, lielākā daļa respondentu jeb 66% atbildējuši, ka aizvadītais gads viņiem kopumā bijis veiksmīgs. Vērā ņemama aptaujāto daļa – 46% prognozē, ka 2015.gads viņiem būs vēl veiksmīgāks un tikai 5% respondentu domā, ka šis gads var būt mazāk veiksmīgs par iepriekšējo.
Pētījuma autori uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā nemainīgi pieaug to respondentu skaits, kuri uzskata, ka aizgājušais gads bijis veiksmīgs un nākamais būs veiksmīgāks par iepriekšējo.
No otras puses, lūgti prognozēt savu materiālo labklājību 2015.gadā, 53% respondentu norādījuši, ka viņu ienākumi būs tādi paši kā iepriekšējā gadā, bet 19% izteikuši pārliecību kā naudas būs vairāk. Tikai 11% aptaujāto uzskata, ka šogad finanšu līdzekļu viņu rīcībā būs mazāk (sākoties 2014.gadam tā uzskatīja 15% aptaujāto).
Ņemot vērā notikumus Ukrainā un to, ka lielu iedzīvotāju daļu uztrauc attiecības ar Krieviju, pētījumā respondentiem tika lūgts atbildēt arī uz jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo un ārējo drošību. 26% respondentu prognozē, ka šogad ārējais apdraudējums pieaugs, 41% uzskata, ka situācija nemainīsies un tikai 8% domā, ka apdraudējums samazināsies. 25% respondentu nebija viedokļa šajā jautājumā.
Uz lūgumu norādīt uz iekšējiem vai ārējiem faktoriem, kas rada draudus Latvijai, iedzīvotāji visbiežāk minējuši ekonomikas lejupslīdi (41%), demogrāfijas problēmas (36%), ārvalstu ekonomiskās sankcijas (34%), sliktu vai neprasmīgu valsts pārvaldi (31%).
Tikai 3% respondentu ir pārliecināti par to, ka Latvijai nekas nedraud.
Personīgo un ikdienas apdraudējumu vidū iedzīvotāji visbiežāk minējuši slimības (43%), stresu vai pārpūli (30%), nabadzību (28%), bezdarbu (26%), ceļu satiksmes negadījumus (23%), noziedzību (21%).
TUA: ir jauns priekšlikums
Ar 2015.gada 1.janvāri ārzemnieki var iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā gadījumā, ja tie iegādājas valsts bezprocentu obligācijas par nominālvērtību 250 tūkstoši eiro.
Šādu kārtību nosaka Imigrācijas likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma pagājušā gada decembrī, kā arī valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumu grozījumi, kas regulē jaunā veida vērtspapīru emisijas, dzēšanas un mantošanas kārtību.
Saskaņā ar jauno regulējumu, valsts bezprocenta vērtspapīrus varēs iegādāties tikai ārvalstnieks – fiziska persona, kura Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā saņems termiņuzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ārvalstu pilsoņi var iegūt termiņuzturēšanās atļaujas arī tad, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Ref:017.010.103.7000