Novembrī un decembrī eksports varētu nedaudz samazināties, tāpat pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējas vairāki faktori, kas turpmāk varētu negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu. Līdz ar to nākamajā gadā eksporta izaugsme varētu piebremzēties, uzskata Latvijas ekonomisti.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:
Patlaban iezīmējusies tendence, ka Latvijas uzņēmēji turpina palielināt savus eksporta apjomus uz Krieviju un citām NVS valstīm. Šā gada oktobrī 17,1% no kopējā eksporta tika izvests uz NVS valstīm, tajā skaitā 13% – uz Krieviju. Krievija ir kļuvusi par otro svarīgāko Latvijas eksporta partneri, apsteidzot Igauniju un palaižot priekšā tikai Lietuvu. Krievijas loma Latvijas eksporta struktūrā īpaši palielinās lauksaimniecības un pārtikas preču segmentā. Situācijā, kad daudzās eirozonas un Eiropas Savienības valstīs tiek veikti budžeta izdevumu samazinājumi, uzņēmējiem svarīgi lūkoties arī citu tirgu virzienā, piemēram, uz NVS valstīm un Āzijas valstīm, kurās izaugsme solās būt daudz straujāka nekā parādu krīzes nomocītajās eirozonas valstīs.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:
Gada pieauguma tempi eksportam un importam turpina samazināties, kas liecina, ka šajās plūsmās pamazām izzūd bāzes efekts, proti, pērnā gada zems tirdzniecības apgrozījuma līmenis. Šogad eksporta pieaugums pārsniegs 25%, imports – 20%, savukārt nākamajā gadā šie pieaugumi kritīsies.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Ziņa par ārējās tirdzniecības apgrozījumu oktobrī nāk bez lieliem pārsteigumiem, taču interesants fakts ir vairākās nozīmīgās preču grupās sasniegtie visu laiku labākie rādītāji.
Turpmākajos pāris mēnešos sezonālu faktoru dēļ eksports varētu nedaudz samazināties, taču gada pieauguma rādītājam (kas oktobrī bijis (24,9%) turpretim vajadzētu atkal uzlaboties, jo pērn eksporta apjomu kritums gada nogalē bija diezgan krass.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Novembrī un decembrī preču eksporta apjomi, visticamāk, būs zemāki par ļoti augsto līmeni septembrī un oktobrī, un preču tirdzniecības bilance atkal nedaudz pasliktināsies. Taču kopējā tirdzniecības bilance joprojām būs tuvu līdzsvaram, pateicoties pakalpojumu eksporta pārsvaram pār importu. Arī tekošajā kontā gada ceturtajā ceturksnī visticamāk joprojām būs neliels pārpalikums, galvenokārt, pateicoties pozitīvai kārtējo pārvedumu konta bilancei.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce:
Kā jau iepriekš tika prognozēts, mazinoties bāzes efektam, eksporta gada pieauguma temps oktobrī – tāpat kā septembrī turpināja mazināties. 2010. gada 10 mēnešos eksports pieauga gandrīz visās preču grupās un uz visām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm. Sekmīgo attīstību nodrošināja gan ārējā pieprasījuma palielināšanās, gan ražotāju konkurētspējas pieaugums.
Lai gan kopumā vērojama galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atkopšanās, un uzņēmumu veiktie konkurētspējas uzlabošanas pasākumi ir nodrošinājuši eksporta kāpumu un tirgus daļu palielināšanu, pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējas vairāki faktori, kas turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu: nākamajā gadā eksporta izaugsme varētu piebremzēties. Ne tikai eiro zonas, bet arī pārējo ES valstu ekonomiku atkopšanos var ietekmēt problēmas Eiropas finanšu tirgos un pēdējie notikumi saistībā ar Īrijas un citu valstu finanšu problēmām, tādējādi samazinot Latvijas eksporta partnervalstu ekonomisko aktivitāti.
Prognozējams, ka nākošajā gadā eksporta apjomu kāpināšanu sekmēs šī gada pēdējos mēnešos veiktās ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā ar mērķi paplašināt esošās ražotnes, kā arī uzsākt jaunu ražotņu darbu būvniecības materiālu un metālapstrādes nozarēs.
Lai veicinātu arī turpmāku kredītreitingu uzlabošanos un nodrošinātu investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai, būtiski ir savlaicīgi apstiprināt 2011. gada valsts budžetu, turpinot realizēt strukturālas reformas, kas balstītas uz ilgtermiņa pasākumiem.