«Kā rāda pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti 69,6% aptaujāto neatbalsta š.g. 1.janvārī spēkā stājušos mikrouzņēmumu nodokļa palielinājumu no 9% uz 11%,» Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu uzmanību 21.janvāra sēdē paziņoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmējdarbības organizācijas pārstāvis atzinīgi novērtēja Tautsaimniecības komisijas lēmumu atbalstīt grozījumu projektu, kas paredz saglabāt nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trijos darbības gados.
«Tas ļauj cerēt, ka Parlamenta iepriekšējā sasaukuma pieļautā kļūda paaugstināt MUN no 9% uz 11% tiks labota,» likumdevēju aktivitāti komentē Jānis Endziņš.
Kā jau tika ziņots, šī gada 14.janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinātos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz saglabāt nodokļa likmi 9% apmērā no apgrozījuma. Saskaņā ar minēto iniciatīvu, minētā likme tiks piemērota tikai mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma pirmajos trijos darbības gados, ja gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sālot ar ceturto darbības gadu tiks piemērota 12% no gada apgrozījuma.
«Pirmās bezdelīgas»
Kopš 15.janvāra bankā Citadele iesniegti jau 800 pieteikumi konsultācijām par hipotekāro kredītu ar valsts galvojumu, atvieglotiem nosacījumiem un samazinātu pirmo iemaksu.
Vislielākā interese vērojama mājokļu iegādē, kuru vērtība ir no 7 000 līdz 23 000 eiro, un pašlaik aptuveni 70% konsultāciju pieteikumu ir saņemti no Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotājiem, bet 30% – no citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, informēja bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa.
Kā jau tika ziņots, banka Citadele pagaidām ir pirmais un vienīgais dalībnieks valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei Latvijas ģimenēm ar bērniem. Šīs programmas ietvaros piešķirtajiem hipotekārajiem kredītiem ir samazināta pirmā iemaksa, kas bieži vien bija galvenais šķērslis sava mājokļa iegādē. Aizņēmēji varēs saņemt bankas finansējumu līdz 95% no īpašuma tirgus vērtības.
Brīdī, kad ievērojami sadārdzinās mājokļi Latvijā, programmas uzsākšana var izrādīties īstajā laikā. Pēc Eurostat datiem, mūsu valsts pagājušajā gadā ir līderu vidū nekustamo īpašumu sadārdzinājuma ziņā. Pirmo vietu ieņem Īrija (+ 15%), otro – Igaunija (+ 13,2%), trešo vietu dala Latvija, Lielbritānija un Zviedrija.
Aizdot tuvākajam un nopelnīt
Latvijā darbību uzsākusi pirmā savstarpējo aizdevumu platforma privātpersonām Mintos. Uzņēmuma pārstāvji pozicionē sevi kā «konkurētspējīgu alternatīvu komercbanku pakalpojumiem».
Pašlaik projekta ietvaros jau izsniegti 67 kredīti par kopējo summu 550 tūkstoši eiro (lai gan pieteikumi iesniegti par 1,5 miljoniem eiro), un piesaistīti aptuveni 150 investori, to šajā nedēļā žurnālistiem paziņoja uzņēmuma līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šulte.
Platforma radīta, lai privātpersonas varētu izmantot savus brīvos līdzekļus, investējot citu privātpersonu kredītos. Latvijā tas ir jaunums, bet Eiropas valstīs, ASV un Ķīnā līdzīgas platformas eksistē jau ilgāku laiku.
Platformas darbības shēma ir samērā vienkārša: kredīta saņemšanai aizņēmējam jāaizpilda anketa, pēc tam tiek pārbaudīta viņa maksātspēja, ienākumi, Kredītreģistra dati un nekustamā īpašuma ķīla. Jau pēc pārbaudes uzņēmums izsniedz aizdevumu no saviem līdzekļiem, un tikai pēc tam uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem cesijas veidā veikt investīcijas konkrētos kredītos (pēc investora ieskatiem). Investoriem ir iespēja savas investīcijas pārdot. Minimālā investīciju summa 10 eiro.
Gadījumā, ja aizņēmējs kavē vai pārtrauc pamatsummas vai procentu atmaksu, un rodas nepieciešama pārformēt līgumu, uzņēmums var izmantot tiesības izpirkt problemātiskās investīcijas.
Piedāvātās likmes projektu padara pievilcīgu gan investoriem, gan aizņēmējiem, bet uzņēmums saņem komisijas maksu.
Uzņēmuma dibināšanai bija piesaistīts starta kapitāls 1 miljona eiro apmērā, tādējādi kļūstot par otro Latvijas lielāko start-up ieņem projekts Infogr.am, kas piesaistījis 1,34 miljonus eiro.
Latvijas uzņēmumi izvairās no inovācijām
Tikai 30,4% Latvijas uzņēmumu veikuši inovāciju aktivitātes laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam, un tas ir ceturtais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat pētījuma rezultāti.
Salīdzinājumam: vidēji ES šis rādītājs ir 48,9%, Lietuvā – 32,9%, Igaunijā – 47,6% (tas ir trīspadsmitais augstākais rādītājs ES).
Līderu pozīcijas reitingā ar vislielāko inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ieņem Vācija (66,9%), Luksemburga (66,1%) un Īrija (58,7%).
Vērts pieminēt, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu no 2008. līdz 2010.gadam, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ES samazinājies no 52,8% līdz 48,9%. Bet Latvijā – tieši pretēji, fiksēts pieaugums – no 29,9% līdz 30,4%.
Pētījuma gaitā tika apkopota informācija par inovatīviem produktiem un procesiem, arī vadības un mārketinga jomā. Pētījumā tika apskatīti uzņēmumi, kuros nodarbināti vismaz desmit darbinieki.
Tajā pašā laikā vairāk nekā 6 000 mazo un vidējo uzņēmumu pētījumā, kuru Baltijas valstīs veica SEB banka, tika atklāts, ka Latvijā samazinās to uzņēmumu skaits, kas plāno ieviest inovācijas, lai arī kaimiņvalstīs, šādu uzņēmumu skaits pieaug.
Latvijā pagājušajā gadā investīcijas inovācijās plānoja veikt 48% uzņēmumu, bet šajā gadā tādu ir tikai 39%. Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 60% un 73%, bet Lietuvā – 42% un 69%.
Latvijā 26% respondentu plāno ieviest jaunus produktus un pakalpojumus, vēl 6% plāno ieguldīt savu darbinieku prasmju un zināšanu attīstībā, bet 3% plāno izmainīt sava biznesa modeli.
Inovāciju ieviešanu visbiežāk plāno tie uzņēmumi, kas strādā informācijas tehnoloģiju jomā (69%), izklaides industrijā (57%) un ražošanas un enerģētikas jomā (56%).
Ref:017.010.103.7039