Janvāra otrās dekādes sākumā laika apstākļus virs Latvijas noteica aktīva ciklonu darbība, līdz ar to daudzviet pūta brāzmains vējš un vietām diennakts nokrišņu daudzums 11. un 15.janvārī pārsniedza visas dekādes normu.
Atsevišķos rajonos tika novērots arī putenis. 11.janvārī Ventspilī maksimālās vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, savukārt Liepājā un Rīgā 25 m/s. Arī 12. un 13.janvārī jūras piekrastē (Liepājas ostā) vēja ātrums sasniedza vētras spēku. Brāzmains vējš līdz 19 m/s vēl saglabājās līdz 16. Janvārim, BNN noskaidroja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Savukārt dekādes otrajā pusē cikloni pamazām atstāja Latvijas teritoriju un dekādes izskaņā virs Latvijas izveidojās anticiklons, līdz ar ko ieplūda vēsākas un sausākas gaisa masas.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā janvāra otrajā dekādē bija +1,0 grāds pēc Celsija, kas ir par 5,8 grādiem vairāk par ilggadīgo normu. Negatīvas gaisa temperatūras Latvijā bija sākot no 19.janvāra. 14. janvārī tika pārspēti trīs maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Mērsragā +6,7, Gulbenē +4,8 un Alūksnē + 4,0 grādi pēc Celsija.
Janvāra otrā dekāde bija bagāta ar nokrišņiem – Latvijā kopumā vidēji izkrita 33,6 mm nokrišņu, kas ir 227% no normas. Visā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza normu, visvairāk tika novērots Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā nokrišņu bija visvairāk – 358% no normas.
Stabila sniega sega saglabājusies Latvijas austrumu daļas augstienēs un visbiezākā tā bija Alūksnē – maksimālais biezums 25 cm bija 12.janvārī, bet dekādes beigās tas samazinājās līdz 17 cm. Arī citviet Latvijā brīžiem periodiski bija izveidojusies neliela sniega sega (1-8 cm).
Ref: 102.000.102.9110