Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju pieaugums Latvijā bijis mazāks nekā iepriekšējos gados, informē uzņēmuma Lursoft IT analītiķi.
Uzņēmuma speciālisti nākuši pie secinājuma, ka ekonomistu 2013.gāad izteiktās prognozes par to, ka līdz ar Latvijas iestāšanos eiro zonā varētu pieaugt ārvalstu investīciju apjoms, nav piepildījušās. Pirms eiro ieviešanas tika lēsts, ka uzņēmēji iegūs papildu pārliecību par valsts ekonomisko stabilitāti un ieguldīto investīciju aizsardzību, tāpēc investīciju apjoms Latvijā pieaugs.
Tomēr tas nav noticis, un, saskaņā ar Lursoft IT novērojumiem, investīciju apjoma izaugsmes dinamika, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pat samazinājusies.
Pēc Lursoft datiem, uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijas uzņēmumos audzis arī pērn, tomēr vairs ne tik strauji kā, piemēram, 2013.gadā: 2014.gada beigas uzkrāto investīciju apmērs pieaudzis par 2,9% un veidojis 7,259 miljardus eiro (2013.gadā – 7,05 miljardi eiro).
Kopējais ārvalstu investoru skaits, kas veikuši ieguldījumus Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā, 2014.gada nogalē sasniedzis jau 26 817 personas. Pagājušajā gadā reģistrēti 6 869 gadījumi, kad Latvijas uzņēmumu kapitālos ieguldītas ārvalstu investīcijas, tostarp 160 darījumos investīciju apmērs pārsniedzis vienu miljonu eiro.
Piecu lielāko investoru topa priekšgalā ir S.P.I. Regional Business Uni, kas ieguldījis 104,5 miljonu eiro uzņēmuma Amber Beverage Group (dzērienu ražotājs) pamatkapitālā.
Merko Investments investīcijās piesaistījis 62,2 miljonus eiro (agrākais nosaukums Skanstes virsotnes).
Holdinga Ventspils nafta meitas uzņēmuma LatRosTrans pamatkapitālā Krievijas kompānija Transņefteprodukt ieguldījusi 52 miljonus eiro. Pēc investīciju reģistrēšanas Krievijas uzņēmums izņēmis ievērojamas summas no LatRosTrans pamatkapitāla, un rezultātā ārvalstu investoru ieguldījums uzņēmuma LatRosTrans pamatkapitālā ir 31,8 miljoni eiro, skaidro uzņēmuma Lursoft pārstāvji.
Līderu topā iekļuvis arī Lietuvas pilsonis Audrius Menkevics, kas pagājušajā gadā investējis 43,724 miljonus eiro uzņēmuma Auravis pamatkapitālā. Top pieci noslēdz Austrijas kompānija Severstal Trade ar 30,791 miljonu eiro ieguldījumu uzņēmuma Severstal Distribution pamatkapitālā.
Riski pastāv gan austrumos, gan rietumos
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs vien par 1,9%, lai arī iepriekš tika prognozēts, ka rādītājs būs 2,6%. Šāds secinājums tika atklāts šajā nedēļā prezentētajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Iemesls prognozes samazināšanai: iekšējā pieprasījuma samazinājums un, jo īpaši, straujš Krievijas rubļa kritums.
Kā mūsu reģiona galveno pozitīvo risku, eksperti min straujāku izaugsmi eirozonā. Galvenais negatīvais risks saistīts ar Krieviju, kur recesija var būt ievērojami lielāka, kā tika prognozēts, bet ģeopolitiskās ambīcijas var izsaukt jaunu sankciju ieviešanu.
2014.gada 11 mēnešos preču eksports uz Krieviju krities par 3,5% un veidoja ap 11% no kopējā eksporta. Līdzšinējais kritums pagaidām ir neliels, taču dramatiskais rubļa vērtības kritums ar laiku izraisīs vēl ievērojamāku kritumu eksportā uz Krieviju. Tas jau tagad ietekmē kravu autopārvadātājus un tūrisma biznesu, taču negatīvā ietekme uz Latvijas eksportētājiem kļūs lielāka un plašāka pavasarī, kad strauji augoša inflācija Krievijā mazinās Krievijas patērētāju pirktspēju un, attiecīgi, samazināsies arī Krievijas mājsaimniecību tēriņus.
Ņemot vērā naftas cenu kritumu, vidējais patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad gaidāms ap 0,5% (iepriekš prognozēts 2,1%). Eiro vērtības kritums nepārsniegs naftas cenas sarukumu, kā rezultātā degviela, dabasgāze un siltumenerģija Latvijā kļūs lētāka. Tas kompensēs elektrības tarifu kāpumu no šī gada janvāra. Zemākas enerģijas izmaksas, visticamāk, piebremzēs arī citu preču un, iespējams, arī pakalpojumu cenu kāpumu.
Ekonomikas izaugsmes samazināšanās ietekmēs arī jaunu darba vietu izveidi. Šogad sagaidāms pat neliels strādājošo skaita samazinājums. Lai arī lēnāk, nekā tika prognozēts, darba meklētāju īpatsvars turpinās samazināties. Tā iemesls – emigrācija un iedzīvotāju novecošanās.
Sagaidāms, ka šogad atslābs darba algu kāpums, lai arī vidējā bruto darba alga šogad pieaugs par 5% (ko būtiski ietekmēs minimālās algas paaugstināšana), un par 5,5% nākamgad. Neto algas kāpums būs lielāks, pateicoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanai, kas kopā ar zemo inflāciju nodrošinās mājsaimniecību pirktspēju un tēriņus.
Algu pieaugums un zemās naftas cenas palielinās Latvijas mājsaimniecību pirktspēju, kas šogad būs galvenais virzītājspēks, bet eksports un investīcijas pieņemsies spēkā 2016.gadā pēc globālās ekonomikas izaugsmes tempa palielinājuma un situācijas stabilizēšanās Krievijā
Samazinājies tūristu skaits no Krievijas
2014.gadā Latvijā, salīdzinot ar 2013.gadu, samazinājies par 6%, informē Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra.
Krievijas tūristu skaits sācis samazināties jūlijā, tomēr to skaits aizvien vēl ir lielāks nekā 2011. un 2012.gadā.
Saskaņā ar Eiropas Tūrisma komisija prognozēm, Krievijas tūristu skaits straujāk šogad samazināsies, un būs par 10% mazāks, nekā sākotnēji plānots. Pirms Ukrainas-Krievijas konflikta tika pieļauts, ka 2016.gadā tūristu skaits no Krievijas Latvijā pārsniegs 450 tūkstošus cilvēku.
2014.gadā pērn par 11,9% pieaudzis ārvalstu viesu skaits Latvijas viesnīcās: no Vācijas – par 36,5% un Anglijas – 44,8%.
Kopumā Latvijas viesnīcniekiem aizvadītais gads bijis veiksmīgs: sasniegts pēdējo četru gadu laikā augstākais viesnīcu noslogojums.
Ref:017.010.103.7046