2015.gada 4.februārī, noslēdzot bagātu un piepildītu mūžu, 102 gadu vecumā aizsaulē devies izcilais diriģents Roberts Zuika, vēsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Roberts Zuika dzimis Madonas apriņķa Lubejas (Līderes) pagastā jeb Liezērē 1913.gada 20.janvārī. Roberts līdz ar jaunākajiem brāļiem vienmēr bijis pirmais dažādu mūzikas aktivitāšu laukā. Gan tad, kad jauneklis mācījies Rīgas skolotāju institūtā (1930 – 1935), mūzikas prasmes apgūstot Jēkaba Vītoliņa vadībā, gan uzsākot skolotāja darba gaitas Valmierā. Arī tad, kas Latvijas armijas Rīgas pulka 2.bataljona leitnants Roberts Zuika Kurzemes frontē, Dundagā 1944.gada septembrī nodibinājis karavīru kori, liekot lietā arī karavīra somā glabātos, Jāņa Norviņa dāvinātos Vakarjundas un Daugav’s abas malas rokrakstus.
Kora mēģinājumi un koncerti neapsīkst arī pēc 15.latviešu bataljona kapitulācijas Rietumu sabiedrotajiem Šverīnē 1945.gada 2.maijā, kad karavīri nonāk Putlosas gūstekņu nometnē, kur «koris līdz ar vēl 10 000 latviešu zēniem tiek pārbaudīts ar badu un bezcerību» (A.Klotiņš). Ar skumju humoru un apbrīnas pilnu cieņu šo laiku atceroties, Alberts Jērums raksta: «Zuika, kamēr citi kapitulē, ir jau atradis vietu mēģinājumiem un sadzen savus izbadējušos koristus vienkopus, lai atkal reiz varētu atskanēt «kas vēl dzīvi, kas vēl dzīvi».
Pēc bēgļu nometņu laikā sniegtajiem apmēram 170 koncertiem kora kodols 1947.gadā pārceļas pāri Lamanšam un turpina darboties Korbijā, Anglijā. No 1950.gada kopā ar Zuikas kori atkal ir arī pats Roberts Zuika, aizvadot vienpadsmit raženus gadus: viņa vadībā vīri piedalās Latviešu dziesmu dienās Anglijā, uzstājas BBC raidījumos un ieskaņojumos, iegūst angļu mūzikas lietpratēju cieņu, plūc laurus starptautiskās koru sacensībās.
No 1961.gada par Roberta Zuikas mītnes zemi kļūst Mičiganas pavalsts, ASV. Kalamazū pilsētā, kur uz dzīvi apmetušies daudzi latvieši, izvēršas rosīga sabiedriskā dzīve. Roberts Zuika vada Kalamazū, kā arī tuvējo pilsētu Detroitas un Grandrepidsas korus, vēlāka arī apgabala apvienoto vīru kori Kalējs. Par diriģenta īpašu rūpju un mīlestības bērnu kļūst latviešu centrs Garezers, kur kopš 60.gadiem regulāri rīkotas jauniešu mūzikas nometnes, jauno diriģentu kursi, dziesmu dienas ar kopkora koncertiem un dažādiem uzvedumiem.
Robertam Zuikam absolūti sveša ir skaļa izrādīšanās; viņš dzīvo ārēji klusā, bet apbrīnojami darbīgā gara pasaulē, kaldinot un īstenojot arvien jaunus plānus. Nepārvētējami svarīgs ir viņa ieguldījums gadagrāmatas Latvju mūzika tapšanā, veicot tā redaktora un izdevēja pienākumus. Šo darbu viņš darījis kopš 1977.gada, pārņemot stafeti no mūžībā aizgājušā Valentīna Bērzkalna rokām.
Milzu bagāta ir Roberta Zuikas pieredze kopkoru vadīšanā. Virsdiriģenta pienākumus viņš pirmo reizi veicis 1946.gada 30.jūnijā Elbas novada latviešu dziesmu dienā Gēstahā, Vācijā, Anglijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Latvijā bijis virsdiriģents XX (1990), XXI (1993) un Goda virsdiriģents XXIII (2003) un XXIV (2008) Dziesmu svētkos.
Ref:103.000.103.7074