Aizvadītajā nedēļā divu Latvijas lielo komercbanku – Citadele un SEB – analītiskie apskati, ziņo par negatīvo noskaņu uzņēmēju vidū.
Jaunākais Citadele Index pētījums liecina par to, ka par spīti nelielam pacēlumam, Latvijas uzņēmēju noskaņojums jau otro ceturksni pēc kārtas ir drīzāk pesimistisks. Runa ir gan par ražošanas, gan tirdzniecības, gan būvniecības nozarēm. Piesardzīgs optimisms fiksēts tikai lielo uzņēmumu grupā un grupā, kurā ietilpst uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu.
Vienlaikus SEB bankas pētījums parāda, ka nelabvēlīgas izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu noskaņojumu, vērtējot uzņēmējdarbības perspektīvas.
Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 uzņēmēju no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, noskaidrots, ka optimistu, t.i. uzņēmumu, kas 2015.gadā gaida apgrozījuma pieaugumu, kas pārsniedz 15%, kļuvis mazāk. Tomēr Latvijā 73% respondentu paziņojuši, ka 2015.gadā viņi sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu. Līdzīgs noskaņojums valda arī vairāk nekā pusē Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju.
Eksports – nav pats populārākais risinājums
Ievērības cienīgs ir fakts, ka eksportētāji, saskaņā ar Citadele Index pētījumu, iepriekš bija daudz optimistiskāk noskaņoti par saviem neeksportējošajiem kolēģiem. Tomēr 2014.gada ceturtajā ceturksnī eksportējošo uzņēmumu noskaņojums ievērojami pasliktinājās un pietuvojās to uzņēmumu noskaņojuma līmenim, kas darbojas vietējā tirgū. Šobrīd neeksportējošie uzņēmumi raugās nākotnē pat optimistiskāk par eksportētājiem.
No otras puses, saskaņā ar SEB pētījumu, mazie un vidējie uzņēmumi vēl aizvien fokusējas galvenokārt uz iekšējo tirgu. Turklāt visvairāk uzņēmumu, kas apsver iespējas apgūt jaunus un nostiprināties jau esošajos eksporta tirgos, ir Lietuvā (33%), tad seko Igaunijas (28%) un Latvijas (18%) uzņēmumi.
Neskaidrās situācijas dēļ uzņēmumi daudz piesardzīgāk plāno jaunus ieguldījumus eksporta tirgos. 2015.gadā visaktīvāk investēt plāno Igaunijas mazie un vidējie uzņēmumi (41%), tomēr uzņēmumu skaits, kuri plāno ieguldīt vairāk nekā 30 000 eiro visās Baltijas valstīs kopā samazinājies aptuveni par 16–18%.
Kāds ir plāns? Komersantu versija
SEB veiktā pētījuma ietvaros analītiķi noskaidrojuši, ka mazā un vidējā biznesa pārstāvji augsti vērtē inovācijas kā instrumentu, ar kura palīdzību var paaugstināt konkurētspēju un efektivitāti. Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji 2015.gadā paaugstināt efektivitāti plāno ar inovāciju vai darbinieku apmācības palīdzību. No aptaujātajiem Igaunijas uzņēmējiem tādu bija 73%, Lietuvā 69% bet Latvijā līdzīgi plāni ir vien 39% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Kā visefektīvāko paņēmienu, ko varētu izmantot valdība, lai stimulētu Latvijas ekonomikas attīstību, Citadele Index aptaujātie respondenti min darbaspēka nodokļu samazināšanu – tam piekrīt 71% uzņēmēju. Kā iedarbīgi līdzekļi tiek minēti arī ražošanas attīstība (61% respondentu), atbalsts uzņēmumiem, lai tie varētu ražot preces un sniegt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību (46%) un atbalsta sniegšana eksportam (37%).
Savukārt 35% respondentu prognozē, ka 2015.gads būs tāds pats kā 2014.gads, 31% cer, ka 2015.gads būs labāks, bet 13% uzskata, ka tas būs mazliet sliktāks.
Pēc uzņēmēju domām 2015.gada lielākie izaicinājumi būs jaunu klientu piesaistīšana un jaunu noieta tirgu apgūšana (64%), uzņēmumu saglabāšana vai «izdzīvošana» (38%), jaunu produktu vai pakalpojumu izstrāde un ieviešana (36%), darba ražīguma paaugstināšana (29%) un darbinieku noturēšana uzņēmumos (29%).
Latvijas Banka: nodokļus palielināt nevajag – naudas pietiek
Uzņēmēju optimismu iespējams cels Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Mārtiņa Bitāna šajā nedēļā sacītais Latvijas Radio.
Neskatoties uz budžeta deficītu, valdībai tomēr būtu jāatrod iespēja izvairīties no nevēlamas nodokļu celšanas, uzskata Latvijas Bankas pārstāvis. Viņš ir pārliecināts, ka pašlaik situācija ir salīdzinoši laba, jo Latvija izbauda pārdomātas fiskālās politikas sekas: pēdējo gadu laikā valdība ieguvusi uzticību starptautiskajos tirgos un spēj aizņemties par zemām procentu likmēm, lai finansētu budžeta deficītu.
«Šobrīd, protams, budžetā ir lielas vajadzības un visām naudas nekad nepietiks, bet valdībai jāsabalansē vajadzības un ieņēmumi, lai nodokļi strauji nepieaugtu vai nepieaugtu vispār, jo nodokļu celšana bremzēs tautsaimniecības izaugsmi,» sacīja Bitāns. Viņš arī norādīja, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP.
Arī giganti izsaka negatīvas prognozes
Paredzams, ka gadā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazināsies par 20%, paziņojis VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
Uzņēmuma, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Latvijā, vadītājs pieļauj, ka kravu apjoma kritums nebūs tik dramatisks, tomēr dod priekšroku rēķināties ar vissliktāko scenāriju un tādējādi sagatavoties tam, ka sliktāk būt vairs nevar.
Pesimistisko prognožu galvenie cēloņi ir kravu apjoma samazinājums un pret Krieviju ieviestās sankcijas, kā arī pašas Krievijas ilgstošie centieni kravas vest caur ostām.
Kopumā šogad VAS Latvijas dzelzceļš plāno pārvadāt 40 miljonus kravu, lai arī pērn pārvadāti 57 miljoni tonnu kravu.
Magonis norādīja, ka uzņēmums intensīvi strādā, lai iegūtu Baltkrievijas kravas, uz kurām pretendē arī Lietuva. Baltkrievijas kravas vairs nevar tikt vestas uz Melnās jūras ostām, jo to liedz karadarbība Ukrainā, tāpēc tās varētu tikt novirzītas uz Baltijas valstu ostām.
Nākotnē uzņēmums plāno veidot ciešākus kontaktus ar partneriem Skandināvijā un Azerbaidžānā. Pēc Magoņa domām, liels potenciāls ir arī Ķīnas tirgum, taču, kā viņš atzina, šis ir arī sarežģīts tirgus.
Ref:017.010.103.7087