Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Trīs Baltijas valstis spēj saviem iedzīvotājiem nodrošināt pieklājīga līmeņa veselības aprūpi, demokrātiskā iekārta ir pilnā plaukumā, ir arī tautsaimnieciskā izaugsme, taču ar to līdz šim nav pieticis, lai Pasaules Banka savā klasifikācijā Lietuvu, Latviju un Igauniju vairs nepieskaitītu pie jaunattīstības valstīm, bet ieceltu Baltiju saulītē – attīstīto valstu grupā.
Varbūt tomēr attīstītas valsts slieksnis vēl nav sasniegts?
Baltijas valstis pelnījušas vietu «virslīgā»
Lietuvas finanšu ministram Rimantam Šadžum (Rimantas Šadžius) ir skaidrs, ka Lietuva, Latvija un Igaunija ir izaugušas no savām jauneklīgajām īsbiksēm un pelnījušas uzvilkt garās bikses, uzsiet kaklasaiti un apvilkt žaketi kā pasaules valstu pirmrindnieki.
Šonedēļ Helsinkos tikšanās reizē ar Pasaules Bankas vadītāju Džimu Jong Kimu Šadžus paudis atkārtotu aicinājumu mainīt Baltijas valstu vērtējumu no finanšu palīdzības saņēmējvalstīm uz, tā saucamajām, donorvalstīm.
Kā vēsta Lietuvas Finanšu ministrija, Pasaules Bankas vadītājs atbildē solījis izskatīt Baltijas valstu lūgumu.
Atskatoties pagātnē, Lietuva 2002.gadā pārtrauca veikt aizņēmumus no Pasaules Bankas, bet pirmo lūgumu par statusa maiņu Lietuva starptautiskajai finanšu iestādei nosūtīja 2006.gadā.
Kas kavē straujāku sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošanos?
Jautājumam par to, kā Lietuvai uzlabot iedzīvotāju labklājību, pievērsies beļģu nodarbinātības un darba tiesību pētnieks Marks de Voss (Mark de Vos), intervija ar kur šonedēļ publicēta lietuviešu žurnālā Veidas.
Demogrāfiskā līdzsvara trūkums un pensiju izmaksa par padomju laikā nostrādātajiem gadiem – šos divus faktorus de Voss nosaucis, kā galvenos kavēkļus tam, lai kāptu lietuviešu ienākumi.
Lai mazinātu pensiju slogu uz valsts budžetu, pētnieks ieteicis apsvērt iespēju strādājošajiem izveidot solidaritātes fondu, kur tiktu uzkrāta nauda, kas tālāk tiktu izmaksāta pensijās par padomju laikā uzkrāto darba stāžu.
Ref: 020/111.111.103.2377