Šonedēļ pirmo reizi kopš 2013.gada decembra mūsu valstī oficiāli fiksēta deflācija. Saskaņā ar statistikas datiem, patēriņa cenas nav palielinājušās, bet gan samazinājušās. To nav kavējusi arī 2015.gada 1.janvāra elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām un ar to saistītais elektrības cenu kāpums par 27,6%, jo 50% no cenu kāpuma «noēda» lētā degviela.
Ekonomisti lēš, ka, pateicoties ārējo faktoru kopumam – zemajām naftas un citu energoproduktu cenām, Krievijas un ES savstarpējām sankcijām un lēnajai izaugsmei eirozonā, deflācija saglabāsies vismaz līdz pirmā pusgada beigām.
Tradicionāli eksperti deflāciju dēvē par bīstamāku parādību nekā inflācija, jo preču un pakalpojumu vērtības samazināšanās neveicina aktīvāku pieprasījumu:, tā vietā, lai vairāk tērētu, mājsaimniecības, tieši pretēji, samazina tēriņus, baidoties, ka ekonomiskā situācija pasliktināsies. Arī bizness kļūst daudz piesardzīgāks, un rezultātā veidojas tā sauktā deflācijas spirāle, kad samazinās viss – gan cenas, gan patēriņš, gan investīcijas, – līdz brīdim, kamēr ekonomika iekrīt «komā».
Piemēram, Japānā šāds «komas stāvoklis» ilga veselus desmit gadus, kas jau nodēvēta par zaudēto desmitgadi. Par Japānas scenārija attīstības risku arī eirozonā ekonomisti brīdināja jau vairākus gadus un tagad viņu prognozes sākušas piepildīties.
Apkopojot 2015.gada janvāra datus, atklājas, ka eiro valūtas bloka valstīs cenas samazinājušās par 0,6%. Pirmo reizi šī parādība eirozonā fiksēta jau aizvadītā gada decembrī, kad preču un pakalpojumu vērtība samazinājusies par 0,2%. Kā norāda Bloomberg, šī brīža deflācijas līmenis ir lielākais kopš eiro izlaišanas 1999.gadā.
Latviju tendenci sasniedza šī gada janvārī: gada griezumā cenas samazinājušās par 0,4% (kaimiņvalstīs situācija nav labāka – Lietuvā rādītājs samazinājies par 0,3%, bet Igaunijā par visiem 1,3%).
Vietējo ekonomistu prognozes ir dažādas.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka deflācija gaidāma tikai gada pirmajā pusē. Rudenī naftas cena no pašreizējiem 50 dolāriem par barelu paaugstināsies līdz 70 dolāriem, un tad arī inflācija «pacels galvu».
DNB Banka ekonomists Pēteris Strautiņš ir mazāk optimistisks, pieļaujot, ka šogad Latvijā cenu izmaiņas būs tuvu nullei, un pagaidām nav skaidrs, kurā nulles pusē tās būs. «Dažādās patēriņa groza daļās cenu temperatūra joprojām būs stipri atšķirīga. Enerģija un lielākā daļa importa preču, kā arī vietējā pārtika kļūs lētāka, bet pakalpojumi turpinās sadārdzināties, kaut ne tik strauji,» prognozē eksperts.
TUA nedod deputātiem mieru
Šajā nedēļā turpinājās debates par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas programmu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Daži Saeimas deputāti iesniedza priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem, kuri paredz «ieejas biļetes» vērtības samazināšanu.
Deputāts Inesis Boķis (Vienotība) piedāvā izspiegt TUA cilvēkiem, kam pieder no viena līdz trim objektiem Rīgā vai Jūrmalā ar vērtību ne mazāku par 180 tūkstošiem eiro. Deputāts uzskata arī, ka, lai saņemtu TUA, dažos reģionos ārvalstu pilsoņiem varētu piederēt līdz trim nekustamajiem īpašumiem ar kopējo vērtību ne mazāku par 90 tūkstošiem eiro. Šādu normu varētu piemērot attiecībā uz nelielām apdzīvotām vietām (kā Aizkrauke, Ogre, Lielvārde, Saulkrasti, Sigulda un citām). Citos reģionos TUA saņemšanai, ārvalstniekam būtu jāiegādājas līdz trim nekustamajiem īpašumiem par vismaz 50 tūkstošiem eiro, piedāvā Boķis.
Deputāts Vilnis Ķirsis (Vienotība) rosina piešķirt TUA ārzemniekiem, kas iegādājušies nekustamo īpašumu ārpus Rīgas ar kopējo vērtību vismaz 125 tūkstoši eiro.
Deputāti varēja iesniegt priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem līdz 10.februārim.
Interesanti, ka premjerministre Laimdota Straujuma, kura arī pārstāv Vienotību, neredz iespēju samazināt slieksni investīcijām nekustamajos īpašumos TUA saņemšanai. Viņasprāt, jādiskutē ir par iespējām piešķirt TUA apmaiņā pret investīcijām nevis nekustamajos īpašumos, bet ražošanā.
Šādu viedokli pārstāv arī Latvijas Bankas ekonomists Osvalds Blūzma. Viņš uzskata, ka no makroekonomiskā viedokļa raugoties, svarīgāk ir mainīt akcentus TUA programmā, pārorientējot investīcijas uz ražojošo sfēru. «Nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru atbalsts varētu būt tikai īstermiņa risinājums, kas nekādā ziņā nevar kalpot kā Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi nodrošinošs faktors,» norādījis ekonomists savos komentāros.
Savukārt uzņēmuma YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Bože paziņojis, ka pagājušā gada septembrī pieņemtie grozījumi nesuši nozarei smagu triecienu: dzīvojamo ēku attīstības segmentā nozare faktiski ir apturēta un pakļauta stagnācijas riskam gadījumā, ja netiks mainīta pašreizējā kārtība
Kā BNN jau informēja, 2014.gada 1.septembrī stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas noteica lielāku minimālo vērtību nekustamajam īpašumam, ko iegādājoties ārvalstnieks var pretendēt uz TUA saņemšanu, paaugstinot to no 150 tūkstošiem eiro līdz 250 tūkstošiem eiro.
PVN kaislības
Valdība šajā nedēļā, pēc tam, kad bija uzklausījusi Finanšu ministrijas ziņojumu par to, kādu fiskālo ietekmi radītu samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana pārtikai, šo priekšlikumu noraidīja. Dokumentā bija teikts, ka, samazinot nodokļa likmi no 21% uz 12%, valsts budžetā neienāktu 194,8 miljoni eiro.
Samazinot PVN tikai piena un gaļas produktiem, sieram, olām, dārzeņiem un maizei, valsts budžetā neienāks 142,5 miljoni eiro. Ir jābūt skaidram priekšstatam, kā tiks kompensēta šī summa, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē sacīja, ka šobrīd finansiālā situācija valstī neļauj samazināt PVN, bet pie šī jautājuma ir jāatgriežas, līdz ko šāda iespēja būs.
Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Finanšu ministrijas ziņojumu nodēvējusi par subjektīvu. Saskaņā ar viņas teikto, eksistē arī citi pētījumi, kuros teikts, ka samazinot PVN pārtiks produktiem, Latvijas ēnu ekonomika var samazināties par 8%.
Par PVN samazināšanu pārtikai iestājas opozīcijas partijas un ZZS.
«No PVN likmes samazināšanas pārtikai nebūs gaidītā efekta cenu virzienā,» intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma teica premjerministre Laimdota Straujuma. «Kad vēl biju zemkopības ministres amatā, tika veikts pētījums, ka ar laiku [pārtikas] cenas izlīdzinās pirmos dažus mēnešus. Es neredzu efektu, ko gaida lauksaimnieki,» atzina Straujuma.
Ref:103.000.103.7097