Par pensiju domā un pensijas gadiem gatavojas mazāk nekā viena trešdaļa Latvijas strādājošo. Lai gan pensiju jautājumos Igaunija ir priekšā pārējām Baltijas valstīm, arī igauņu gatavība pensijai tomēr uzskatāma kā vāja.
Pensometra vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai tiek noteikta vērtējot četrus rādītājus – zināšanas, uzticību pensiju sistēmai valstī, personīgo rīcību un pārliecību par savām vecumdienām. Pensometra vērtība Igaunijā sasniedza 3.6 punktus no desmit maksimāli iespējamajiem, Lietuvā – 3.3 punktus, savukārt Latvijā – tikai 2.9 punktus. Tādējādi Latvijā strādājošo gatavība pensijai ir viszemākā starp Baltijas valstu iedzīvotājiem, liecina SEB bankas un SSE Riga veiktā iedzīvotāju aptauja Baltijas valstīs.
Pēc zināšanām par pensiju veidošanos pirmajā vietā starp Baltijas valstīm ir Lietuva ar 4.1 punktu no desmit maksimāli iespējamajiem. Tas varētu būt saistīts ar neseno pensiju sistēmas reformu Lietuvā un tai sekojošo informatīvo kampaņu, kas sekmējis šīs izpratnes palielināšanos. Neskatoties uz to, zināšanas par pensijām vēl joprojām nav pietiekamas, jo divas trešdaļas Lietuvas strādājošo nezina, cik liela daļa no viņu ienākumiem tiek novirzīta pensiju 1.un 2.līmenī, un cik potenciāli liela varētu būt viņu pensija, sasniedzot pensijas vecumu.
Pārējos trīs kritērijos (uzticības, rīcības un pārliecības) vislielākās vērtības ir ieguvuši Igaunijas iedzīvotāji. Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai un strādājošie diezgan skeptiski vērtē valsts spēju nodrošināt viņiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās.
«Uzticēšanos valsts pensijai lielā mērā ietekmē demogrāfiskie procesi, kas nākotnē būtiski ietekmēs pensiju sistēmu, tādējādi iedzīvotājiem ir diezgan skeptisks noskaņojums attiecībā uz valsts spējām nodrošināt pietiekami lielas pensijas nākotnes pensionāriem. Savām spējām iedzīvotāji tic vairāk nekā valstij. Igaunijā pat vairāk nekā puse strādājošo ir pārliecināti, ka viņi paši spēs sev nodrošināt ienākumus pensijas vecumā,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Latvijas iedzīvotāji pēc pārliecības rādītāja par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā un iespējām nodoties atpūtai vecumdienās apsteidz lietuviešus, tomēr visās Baltijas valstīs vairāk nekā puse strādājošo uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs būtiski labāka par to, kāda tā ir šodienas pensionāriem.
Izteikti zemā rīcības kritērija vērtība liecina, ka visās Baltijas valstīs masveidīgi tiek piekopta «strausa politika», it īpaši tas attiecināms uz Latvijas iedzīvotājiem. Aptaujas dati rāda, ka Baltijas valstīs procentuāli visvairāk Lietuvas iedzīvotāju (39% no strādājošajiem) krāj savai pensijai. Procentuāli vismazāk pensijas uzkrājumu veidotāju – tikai 18% – ir Latvijā. Tāpat Latvijā visvairāk ir arī tādu iedzīvotāju, kas nekad nav krājuši un arī neplāno krāt naudu savām vecumdienām.
«Iedzīvotājiem gan ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka krāt var tikai bagāti cilvēki. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumiem jābūt ievērojami lielākiem, lai viņi varētu sākt uzkrāt naudu savām vecumdienām,» teic Rudzītis.
Ref: 102.000.102.9173