Teju puse Latvijas iedzīvotāju izjūt NATO aizsardzību

Teju puse jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izjūt NATO nodrošināto aizsardzību no militāriem draudiem.

35% respondentu izjūt NATO nodrošināto gaisa un jūras satiksmes drošību. Savukārt starptautisku konfliktu neitralizēšanu – 30%, terorisma izplatības un masu terora aktu novēršanu – 23%, bet palīdzību dabas katastrofu seku likvidēšanā – 19%.Visretāk atzīmēti kibernoziegumu novēršana un apkarošana (7%) un biznesa vides drošība (4%), secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā «Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem».

Atbilžu salīdzinājums atkarībā no sarunvalodas ģimenē liecina, ka respondenti ar latviešu sarunvalodu ģimenē biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji atbildēja, ka izjūt NATO garantēto aizsardzību pret militāriem draudiem (latviski runājošie – 56%, krieviski – 32%), gaisa un jūras satiksmes drošību (latviski runājošie – 38%, krieviski – 29%), kā arī NATO darbību starptautisku konfliktu neitralizēšanā (latviski runājošie – 32%, krieviski – 28%). Savukārt krievvalodīgie respondenti biežāk minēja NATO palīdzību dabas katastrofu seku likvidēšanā (latviski runājošie – 17%, krieviski – 22%).

Raksturojot, kādiem ir jābūt NATO galvenajiem uzdevumiem, 63% respondentu norādīja, ka NATO ir jāgarantē dalībvalstu kolektīvā drošība un tā jāstiprina. Miera un stabilitātes stiprināšanu dažādās pasaules vietās, novēršot konfliktus un to radītās sekas par vienu no galvenajiem NATO uzdevumiem uzskatīja 48%, 36% respondentu pauda viedokli, ka NATO uzdevums ir pastāvēt kā militārai organizācijai, uzturot kaujas spējīgus karaspēkus NATO dalībvalstīs, 28% minēja, ka NATO ir jācīnās ar tādiem draudiem kā terorisms, kiberuzbrukumi, narkotiku izplatība, 25% – ka NATO jāveicina kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanās procesi pasaulē.

Pērnā gada nogalē, atskatoties uz līdz šim paveikto NATO samitā Velsā pieņemto lēmumu praktiskā izpildē, alianse norādīja, ka sabiedroto pastiprinātas klātbūtnes nodrošināšanai alianses austrumos Ukrainas krīzes kontekstā ir četrkāršots patruļlidmašīnu skaits, kas veic kaujas dežūru Baltijas valstu gaisa telpā, norīkoti papildu kuģi dežūrai Baltijas, Melnajā un Vidusjūrā, kā arī izvietoti sauszemes spēku elementi vairākās alianses dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, kā arī veikta virkne citu pasākumu, piemēram, NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS lidmašīnu izvietošana Polijā un Rumānijā.

Savukārt februārī NATO aizsardzības ministri apstiprināja NATO komandvadības elementu – NATO Spēku integrācijas vienību – izveidošanu sešās NATO austrumu pierobežas valstīs, tostarp arī Latvijā. Vienlaicīgi aizsardzības ministri vienojās par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi, kas pašlaik tiks aktivizēta izmēģinājuma režīmā. Arī NATO Reaģēšanas spēki kopumā tiks palielināti no pašreizējiem 13 000 uz 30 000 karavīru, portālu BNN informē Aizsardzības ministrija.

Ref: 102.000.102.9197