Šonedēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kurai Latvija plāno pievienoties nākošā gada pavasarī, prezentēja Latvijas Ekonomikas pārskata ziņojumu. Notikums iezīmīgs ar to, ka tās ir pirmā valstī notiekošo procesu visaptveroša analīze, kuru veikusi organizācija.
Galvenie ESAO ekspertu secinājumi: kopumā, kopš 90.-to gadu sākuma Latvija veikusi ievērojamu darbu savas ekonomikas transformācijā un sasniegusi ievērojamu progresu strukturālo reformu veikšanā, un tas ir atvēris mūsu valstij durvis uz eirozonu. Tomēr, lai sasniegtu pilnību, mums vēl daudz darba darāms.
Lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, nepieciešams paaugstināt ražību, palielināt valsts sektora efektivitāti, kā arī sekot, lai finanšu un banku tirgos neveidotos «burbuļi».
Ir arī virkne citu izaicinājumu. Piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits, jāturpina reformas, tostarp nodokļu jomā. ESAO piedāvā ieviest progresīvo nodokli. Atskaitē sacīts, ka Latvijā ir regresīva nodokļu sistēma – iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir liels nodokļu slogs.
ESAO publicē ziņojumus par 40 valstīm ik pa diviem gadiem. Šīs atskaites ietver dalībvalstu ekonomiku visaptverošu analīzi, objektīvu informāciju un ieteikumus.
«ESAO sagatavotais pārskats par Latviju būs nozīmīgs dokuments Latvijas valdībai un politikas veidotājiem, jo tas būs neatkarīgs vērtējums par mūsu valsts ekonomisko attīstību un sniegs rekomendācijas tālākai ekonomiskās politikas un strukturālo reformu īstenošanai,» uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.
Latvija lūgumu uzņemt ESAO iesniedza jau 1996.gadā vienlaikus ar citām postpadomju valstīm – Krieviju, Igauniju un Lietuvu. Visas saņēma atteikumu. Vēlāk, 2010.gadā, ESAO tika uzņemta tikai Igaunija.
Latvija uzaicinājumu iestāties «bagāto valstu klubā» (kā vēl tiek dēvēts ESAO) saņēma 2013.gada maijā. Lietuva vēl aizvien gaida uzaicinājumu.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs šajā nedēļā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā konferencē Eksporta diena,ka vēl aizvien norit pārrunas par mūsu valsts iestāšanos ESAO. Tās varētu noslēgties šī gada beigās, bet par pilntiesīgu ESAO locekli, Latvija varētu kļūt 2016.gada maijā.
Tie, kas ir nomodā
Un vēl kāds notikums šonedēļ notika pirmo reizi. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valsts, Rīgas kuģu būvētavas pārstāvēta, piedalījās pasaulē lielākajā Starptautiskās aizsardzības izstādē un konferencē IDEX 2015. Pasākums norisinājās no 22.-26.februārim Apvienotajos Arābu Emirātos.
Dažiem tas var izklausīties kā joks ar izsmiekla devu, taču fakts paliek fakts – mūsu valstī ir aizsardzības rūpniecība, tikai tas netiek īpaši afišēts.
Bez Rīgas kuģu būvētavas, kur tiek būvēti kara patruļkuģi un krasta apsardzes kuģi, Latvijā aizsardzības jomā darbojas vairāki uzņēmumi.
Piemēram, Latvijas uzņēmuma Balticovo (vistu olas) produkcija tiek piegādāta ASV karavīriem Afganistānā. Lai arī izskatās visnotaļ miermīlīgs, tas tomēr ir militārs pasūtījums. Liepājā tiek darināti tērpi profesionāliem ūdenslīdējiem.
Uzņēmums Komerccentrs DATI grupa piedalās vērienīgā projektā, kurā izstrādā sauszemes novērošanas sistēmas. Projektā iesaistītas 18 valstis. Projekta vērtība – vairāki miljardi eiro.
Vēl kāds piemērs — mobilo sakaru operators LMT. Šis uzņēmums var kontrolēt autotransporta atrašanās vietu reāllaikā. Piemēram, tā transporta, kas ved stratēģiskas kravas.
Turklāt šajā nedēļā aizsardzības rūpniecības pārstāvjiem pavērās vēl kāda peļņas iespēja. Varbūt pagaidām tā ir hipotētiska, taču aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ierosinājis armijai nepieciešamo munīciju ražot Latvijā.
Un, ja politiķi izlems ātrāk palielināt aizsardzības budžetu, lai jau 2018.gadā tas sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta, tad nākošgad aizsardzībai tiks papildus piešķirti 94 miljoni eiro, 2017.gadā – 112,2 miljoni eiro, 2018.gadā – 184,4 miljoni eiro, aprēķinājusi Finanšu ministrija.
Kā atdzīvināt nekustamo īpašumu tirgu?
Saskaņā ar nozares speciālistu teikto, nekustamo īpašumu tirgus, kas ir viens no ekonomikas stāvokļa indikatoriem, pašlaik stagnē. Darījumu skaits samazinās un tas saistīts gan ar termiņuzturēšanās (TUA)atļauju saņemšanai nepieciešamo investīciju sliekšņa paaugstināšanu, gan ar kreditēšanas samazināšanos, jo pēc priekšlikuma ieviest «nolikto atslēgu» principu, bankas palielināja pirmo iemaksu kredīta saņemšanai. Šo faktu atzina trīs nekustamo īpašumu uzņēmumu – Latio, Balsts un Ober Haus pārstāvji.
Lai nozari atdzīvinātu, deputātu grupa iesniedza Saeimā Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz samazināt investīciju apjomu, kas nepieciešams TUA saņemšanai, investīciju diferencēšanu aktīvākos un mazāk aktīvos reģionos, kā arī vairāku objektu iegādi par šo summu.
Pēc Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja un uzņēmuma CDzP, kas darbojas Cēsu un Siguldas pusē, valdes locekļa Ģirta Beikmaņa domām, šī likumdošanas iniciatīva var kļūt par pozitīvu grūdienu mājokļu pārdošanas un īres tirgiem reģionos.
Līdz pagājušā gada septembrim, kad investīciju slieksnis tika paaugstināts no 72 līdz 250 tūkstošiem eiro šis – dzīvokļu darījumu un īres tirgus – segments bija aktīvs, bet šobrīd jūtams, ka noslēgto darījumu skaits ar cittautiešiem ir jūtami samazinājies. Saeimā iesniegto Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšana uzlabotu darījumu aktivitāti un pavērtu investīciju iespējas arī tādā dzīvojamā fondā, jo īpaši reģionos, kurā dzīvo liela sabiedrības daļa un, kas joprojām saskaras ar grūtībām pildīt savas finanšu saistības, pieļauj Brikmanis.