Mūsu valsts pārtapšana par augsti attīstītu valsti vairs nešķiet tik nereāla. Un tā nav ironija ar sarkasma elementiem. Tā vien šķiet dažādo ekspertu izteikumus par nepieciešamību Latvijā radīt inovatīvu ekonomiku sadzirdējuši gan uzņēmēji, gan valstsvīri.
Protams, pagaidām ir vien atsevišķi piemēri, un Latvija vēl aizvien ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā inovatīvo uzņēmumu skaita ziņā (Eurostat dati). Tāpat šogad tikai 39% mazo un vidējo uzņēmumu plāno ieguldīt progresīvu preču, pakalpojumu vai procesu izstrādē, kamēr pagājušajā gadā šādi plāni bija 48% aptaujāto, un tas ir pats zemākais rādītājs Baltijas valstīs (SEB dati).
Tomēr pie mums tiek īstenoti projekti inovāciju jomā. Šonedēļ tika ielikts Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) biofarmācijas laboratoriju jaunās ēkas pamatakmens. Projektā kopumā tiks investēti 5,3 miljoni eiro no Eiropas reģionālā attīstības fonda, LOSI un valsts budžeta līdzekļiem.
Centra izveide ļaus veikt preklīniskos pētījumus par jaunu zāļu kandidātvielu darbības mehānismiem, iesaistīties ķīmiskās bioloģijas pētnieciskajos projektos un būtiski paplašināt sadarbības iespējas ar farmaceitiskās nozares uzņēmumiem Latvijā un ārvalstīs. Centrs atradīsies Rīgā, Aizkraukles ielā 21.
Latvijas Bankas eksperti, izvērtējot mūsu valsts ekonomikai visperspektīvākās nozares, farmāciju ierindojuši pirmajā vietā. Pēc viņu domām, stabilu attīstību ilgtermiņa perspektīvā mums nodrošinās nevis mežsaimniecība un lauksaimniecība, tirdzniecība vai nekustamie īpašumi, bet tieši uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību. Pie tām pieder farmācijas uzņēmumi ar stiprām tradīcijām un savu veiksmes stāstu; uzņēmumi, kas darbojas augsto tehnoloģiju jomā.
Starp citu, šī gada pavasarī Latvija uzņems pirmo lielo starptautisko startapu konkursu Rietumu FinTech Challange by TechHub Academy. Tajā varēs piedalīties jaunie uzņēmumi no visas pasaules, kas nodarbojas ar biznesa tehnoloģijām finanšu jomā. Pieteikumu saņemšana sākās 4.martā un ilgs četras nedēļas. Labākajam startapam tiks piešķirta balva 5 000 eiro – biznesa attīstībai.
Pēdējo desmit gadu laikā startapu daudzums un kvalitāte gan Latvijā, gan pasaulē aizvien pieaug. Jauno kompāniju skaits, kā arī fakts, ka biznesa sabiedrība saskata startapos nopietnu potenciālu, padara šādus projektus aizvien pieprasītākus.
Saistībā ar iepriekš minēto, vērts atcerēties bezpilota lidaparātu AirDog, kura konstrukcija ir pilnībā Latvijas inženieru radīta. Kā šajā nedēļā paziņoja uzņēmuma Helico Aerospace Industries valdes loceklis Edgars Rozentāls, drīz varētu tikt uzsākta lidaparātu masveida ražošana un piegāde klientiem. «Tas ir pāris mēnešu jautājums,» sacīja viņš. Lidaparāta cena iepriekšpārdošanā būs 1 300 dolāri, bet veikalos to varēs iegādāties par 1 500 dolāriem.
Un vēlreiz par TUA…
Ir jomas, kurās Latvija attīstās dinamiski, bet vēl aizvien ir jomas, kurās attīstība ir samērā apgrūtināta. Piemēram, šajā nedēļā parlaments no jauna pagarināja termiņu priekšlikumu iesniegšanai par grozījumiem Imigrācijas likumā, kuri paredz saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) Latvijā par nekustamā īpašuma iegādi. Termiņš pārcelts uz 2.aprīli saistībā ar to, ka Iekšlietu ministrija plāno iesniegt savus priekšlikumus ar TUA izsniegšanu saistīto problēmu, uz kurām revīzijas laikā norādīja Valsts kontrole, novēršanai.
Kā jau iepriekš tika ziņots, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzdeva veikt dienesta pārbaudi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) par iespējamajiem pārkāpumiem TUA izsniegšanā.
Valsts kontroles revidenti secinājusī, ka PMLP nelikumīgi pagarina TUA ārvalstniekiem, kas tās saņēmuši par ieguldījumiem uzņēmumos.
Saskaņā ar likumu, šiem investoriem jāiemaksā valsts budžetā noteikta nodokļu summa. Tomēr, kā noskaidrojuši revidenti, vairākos gadījumos šis nosacījums nav ievērots. Piemēram, ārvalstniekam gada laikā nodokļos jāsamaksā vismaz 28 460 eiro, bet viņš samaksājis vien 3 000 eiro.
Tāpat Valsts kontrole atklājusi, ka PLMP anulējusi TUA ar nokavēšanos. TUA saņēmušajiem noteiktā termiņā jāiesniedz dokumenti atļaujas pagarināšanai, un, ja tas netiek izdarīts, iestājas administratīvā atbildība. Kā atklājusi revīzija PMLP bieži vien sāk meklēt TUA saņēmējus tikai brīdī, kad TUA jau vajadzētu anulēt.
Valsts kontrole nosūtījusi informāciju par šiem gadījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Latvijas Bankas ekonomists Osvalds Blūzma savā pētījumā Latvijas «zelta vīzas» – risinājums īstermiņā. Kas pēc tam? norāda, ka TUA izsniegšana apmaiņa pret nekustamā īpašuma iegādi ir sevi izsmēlusi, un programmas pagarināšana tikai uz neilgu laiku dotu atbalstu nekustamo īpašumu nozarei. Skatoties uz kopējo ekonomisko efektu ilgtermiņa perspektīvā, sapratīgāk būtu mainīt akcentus un izsniegt TUA apmaiņā pret investīcijām kapitālsabiedrībās, īpaši stimulējot investīcijas uzņēmumos, kas darbojas depresīvajos reģionos.
Svēta vieta tukša nestāv
Vēl kādu interesantu pētījumu šonedēļ publicējusi Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. Tas veltīts mūsu valsts tūrisma nozarei, kas, ka tie apgalvots, piedzīvo grūtus laikus gan saistībā ar kraso Krievijas tūristu skaita samazināšanos, gan viņu maksātspēju.
Savā darbā Latvijas tūrisma nozarē pūš rietumu vēji Rutkovska kliedē šo izplatīto pārliecību. «Šķiet, ka zvaigznes ir sastājušās veiksmes formulā, un īstajā laikā tautsaimniecību balsta citi ārvalstu viesi, kurus uz Latviju mudinājuši braukt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu vilinājums, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē uzdevumi u.c ,» raksta eksperte.
Ja iepriekš mūsu tūrisma nozare turējās uz Krievijas un Norvēģijas tūristiem, tad šobrīd viņu vietā ir nākuši ciemiņi no Vācijas un Lielbritānijas. Turklāt lielu interesi par mūsu valsti ir saglabājuši arī igauņi, lietuvieši un somi. Savukārt Krievijas tūristu, kuri pie mums iegādājās daudzas dārgas mantas, vērā ņemamo pirktspējas samazināšanos ar uzviju kompensējuši ķīnieši. Viņu pirkumu vidējā vērtība ir visaugstākā, turklāt tā strauji pieaug.
Pēc Rutkovskas domām, tieši uz Ķīnas un citu Āzijas valstu pilsoņiem tuvākajos gados turēsies tūrisma industrija ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.
Ref:017.010.103.111