Pēc nedrošas izaugsmes pērn šo gadu eirozona ir uzsākusi, balstoties uz diviem izaugsmes virzītājiem – būtiski zemākām naftas cenām un nesen uzsāktās kvantitatīvā atbalsta monetārās politikas.
Šie faktori ļaus eirozonas ekonomiku izaugsmei paātrināties līdz 1,5% šogad, salīdzinājumā ar 0,9% pagājušajā gadā, secināts jaunākajā EY eirozonas ekonomikas pētījumā Eurozone Economic Forecast, kas ietver arī Latviju.
EY eksperti norāda, ka naftas cenas līmenis šogad tiek paredzēts aptuveni 55 ASV dolāru līmenī par barelu, pretēji vidēji 100 ASV dolāriem pērn, kas būtiski atbalstīs mājsaimniecību ienākumus un attiecīgi veicinās tēriņus.
Eksperti atzīmē, ka aptuveni 10% no eirozonas iedzīvotāju tēriņiem ir saistīti ar enerģijas rēķiniem un mājsaimniecības iegūs no aptuveni 10 – 15% samazinājuma ar enerģiju saistītajos izdevumos. Šis faktors papildus atbalsta pozitīvāku mājsaimniecību sentimentu un pakāpeniski uzlabojošos darba tirgus situāciju.
«Zemākas naftas cenas ir veicinājušas cenu līmeņa samazināšanos un vairojušas bažas par deflāciju, kas, savukārt, mudināja Eiropas Centrālo banku uzsākt kvantitatīvā atbalsta programmu, uzpērkot parādzīmes. Deflācijas riski tiks novērsti un nākamgad inflācija atgūsies, taču kopējā situācija arī nozīmēs, ka eiro būtiski zaudēs vērtību pret ASV dolāru un šī gada beigās varētu nokristies no aptuveni 1,14 ASV dolāriem par eiro šī gada februārī līdz tikai nedaudz virs viena ASV dolāra par eiro šī gada beigās,» komentē EY partneris Baltijā Guntars Krols.
«Tas būtiski atbalstīs eksportu un noteikti nāks par labu Latvijas eksportētājiem. Tomēr arī šeit ir pretēji efekti, un imports kļūs salīdzinoši dārgāks, iespējams, vietējiem ražojumiem zināmā mērā aizstājot importētās preces vietējā tirgū, cik tas ir iespējams. Tātad kopumā šīs ir labas ziņas Latvijas ražotājiem,» saka Krols.
Tomēr EY eksperti arī norāda, ka ekonomikas izaugsmi tomēr iegrožos joprojām augstais bezdarba līmenis, kas samazina algu izaugsmi un atiecīgi mājsaimniecību patēriņu. Šo iemeslu dēļ eksperti paredz, ka eirozonas izaugsme saglabāsies aptuveni 1,6% līmenī laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam. Tāpat saglabāsies arī papildu riski, kas saistīti ar smagajām Grieķijas parādu restrukturizācijas sarunām un ģeopolitisko spriedzi un konfliktu Ukrainā.
Ref: 102.000.102.9373