Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 187 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem.
Līdz ar to sasniegts jauns rekords vienā dienā dzēsto kūlas ugunsgrēku skaita ziņā. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informē VUGD.
Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku pirmdien, 16.martā, reģistrēts Zemgalē – 46. Tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.
Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.
Kūlas dedzināšanas rezultātā aizvadītajā diennaktī nodegušas arī vairākas ēkas. Mālpils novadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega saimniecības ēka 150 m2 platībā. Daugavpils novada Naujenes pagastā kūla dega 10 hektāru platībā un nodega arī neapsaimniekota ēka, pirts un šķūnis kopumā 70 m2 platībā. Rēzeknes novada Griškānu pagastā dega kūla divu hektāru platībā un nodega saimniecības ēka 70 m2 platībā. Inčukalnā kūla dega piecu hektāru platībā, saimniecības ēka un šķūnis 60 m2 platībā. Krāslavas novada Kaplavas pagastā kūla dega divu hektāru un šķūnis 21 m2 platībā. Savukārt Aglonas novadā kūlas dedzināšanas rezultātā aizdegās garāža, Ventspils novada Piltenes pagastā – saimniecības ēka, bet Rūjienas novadā – šķūnis.
Kūlas dedzināšana ir arī izraisījusi vairākus mežu ugunsgrēkus. Amatas novada Drabešu pagastā dega sausā zāle 2,6 hektāru platībā un meža zemsedze 4 000 m2 platībā. Saulkrastos Rīgas ielā dega meža zemsedze 100 m2 un kūla 50 m2 platībā, savukārt A.Kalniņa ielā meža zemsedze dega 200 m2 platībā. Carnikavas novada Garciemā meža zemsedze dega 500 m2 platībā. Ludzas novada Isnaudas pagastā meža zemsedze un kūla dega viena hektāra platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks, brīdina glābēji.
Pirmie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas platības strauji pieaug.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas. Piemēram, Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku «sezona» nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
Ref: 102.000.102.9395