Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un tās piesaistītie būveksperti no kompānijas Inspecta Latvia, kā arī būvsabiedrība SBRE izvairās no konkrētām atbildēm par būvdarbu apturēšanas laikā veikto patvaļīgo sienas plaisu «aizķepināšanu», vēsta portāls Pietiek.
Lai gan par būvniecības noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība, Zolitūdes traģēdija jau piemirsusies – neviens nav vērsies policijā ar iesniegumu par šo prettiesisko darbību.
Stradiņa slimnīcas vadība savā oficiālajā atbildē portālam otrdien izlikās, ka vispār nesaprot, par ko uzdoti jautājumi, lai gan nepārprotami norādīja, ka atbildes tiek sniegtas saistībā ar publiskoto informāciju par patvaļīgo plaisu aiztaisīšanu.
«Periodā, kad būvdarbi ir pārtraukti, būvdarbu izpilddokumentācija, tajā skaitā arī būvdarbu žurnāli, atrodas būvvaldē. Par darbībām būvobjektā līguma ietvaros atbild būvuzņēmējs (nodrošina apsardzi, organizē būvobjekta apmeklēšanu u.c. jaut., kā arī ir atbildīgi par kontrolējošo personu un iestāžu izteikto norādījumu ievērošanu). Tāpat jāatzīmē, ka būvobjektā pēc defektu atklāšanas līdz šim brīdim darbojas vairāki eksperti: pasūtītāja, izpildītāja un LR Inženieru savienības ieteiktais eksperts,» teikts Stradiņu slimnīcas sagatavotajā atbildē. Jautājumus par būvnieku patvaļīgi aizķēpāto deformāciju, kas oficiāli konstatēta slimnīcas pārstāvju veiktā apsekošanā, slimnīcas vadība izlikās nesaprotam.
Savukārt piesaistītā būvekspertu kompānija Inspecta Latvia sākotnēji portālam paziņoja, ka pēc likuma tā vispār nevienu un ne par ko nevarot informēt, vienīgi pasūtītāju – šajā gadījumā Stradiņa slimnīcas vadību. «Inspecta Latvia par būvobjektā konstatētajiem faktiem attiecībā uz plaisas apstrādi ir informējuši pasūtītāju – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Inspecta Latvia darbību reglamentējošajos normatīvos un ar klientiem noslēgtajos līgumos ir stingri noteikts, ka uzņēmuma ekspertiem nav tiesību bez pasūtītāja ziņas publiskot darba izpildes laikā konstatētos faktus. Lēmumu par tālāko rīcību saistībā ar konstatētajiem faktiem jāpieņem pasūtītājam. Turklāt jāuzsver, ka mūsu eksperti var konstatēt plaisas apstrādes faktu, bet, lai objektīvi spriestu par notikušā apstākļiem un iesaistīto pušu atbildību, ir nepieciešams rūpīgs notikušā izvērtējums un papildus informācija, kas nav mūsu rīcībā. Šādu darbību veikšana neietilpst mūsu kompetencē,» teikts Inspecta Latvia atbildē.
Ja portāla Pietiek rīcībā esot kāda informācija, lai tas arī vēršoties policijā, norādīja Inspecta Latvia: «Ja jūsu rīcībā ir plašāka informācija, kas ļauj konkrēto notikumu kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu, aicinām Jūs par to ziņot policijai. Ja policija notikušo kvalificēs kā noziedzīgu nodarījumu, mēs viennozīmīgi sniegsim tai visu mums zināmo informāciju likumā noteiktajā kārtībā.»
Patvaļīgajā defektu «aizķēpāšanā» vainotais būvnieks SBRE portālam paziņoja, ka nesniegs komentāru, jo tās «ir blēņas».
Veselības ministrija, kas apgalvo, ka rūpīgi seko līdzi situācijai ar pārtrauktajiem būvdarbiem Stradiņu slimnīcā, nebija informēta par patvaļīgo defektu slēpšanu, līdz ar to arī nav par šo faktu vērsusies policijā. Ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Šneiders portālam paskaidroja, ka būvdarbu apturēšanas brīdī būvdarbu fotofiksācijas un būvdarbu žurnāls nodots Rīgas pilsētas Būvvaldei, līdz ar to Būvvalde var būt vienīgā institūcija, kas var konstatēt patvaļīgos būvdarbus pēc būvdarbu apturēšanas.
Rīgas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālistes aizvietotāja Jūlija Samuilova paskaidroja, ka būvinspektoru rīcībā ir fotogrāfijas no būvobjekta un viņi analizēs šo situāciju, taču sīkākus komentārus sola sniegt vēlāk.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis informēja, ka neviens no P. Stradiņa slimnīcas martā nav vērsies policijā ar iesniegumu.
P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvnieki jau pēc būvuzrauga lēmuma par būvdarbu apturēšanu ir patvaļīgi «aizķepinājuši» nozīmīgu deformāciju – 2-3 milimetrus platas plaisas tērauda sijas balstījuma vietā, liecina portāla rīcībā esoša informācija. Ja tā tiešām noticis, būvniekiem vajadzētu draudēt kriminālatbildībai pēc Krimināllikuma 239. panta. Tāpat portāla rīcībā ir informācija arī par iespaidīgajām plaisām, kas janvāra beigās bija konstatētas nesošās tērauda sijas balstījuma vietā.
Nu portālam kļuvis zināms, ka jau 1.martā, veicot šīs pašas vietas apskati, būvuzraugs Rihards Ābols kopā ar slimnīcas un Inspecta Latvia pārstāvjiem konstatēja, ka jau pēc būvdarbu apturēšanas nezināmas personas – pēc visa spriežot, būvnieki – ir veikušas patvaļīgus darbus, lai gan to aizliedz Krimināllikums.
Kā konstatēts, bez būvuzrauga klātbūtnes un akceptētiem risinājumiem periodā pēc būvdarbu apturēšanas būvnieki ir patvaļīgi konstatētos defektus «aizķepinājuši». Oficiāli šī «aizķepināšana» ir nosaukta par «pastiprināšanas darbiem 2. stāva pārseguma (pie asu krustpunkta C”/5) nesošās sijas un dzelzsbetona sienas konstrukcijas savienojuma mezglā».
Ref: 102.000.102.9407