«Kamēr Eiropā medicīna un ārstniecības tehnoloģijas onkoloģisko pacientu ārstēšanai attīstās, Latvijā pēdējos desmit gados vēža pacientu skaits ir palielinājies par 39%,» norāda Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne.
«Lai gan agrīna diagnostika ir viens no sekmīgas ārstēšanas priekšnosacījumiem un tendence liecina, ka III un IV vēža stadijā tiek atklāts arvien mazāks vēža slimnieku skaits, tomēr procentuāli tie vēl joprojām ir teju 35% no visiem jaunatklātajiem vēža gadījumiem,» uzsver dr. med. Purkalne, atklājot pirmo kopīgo onkoloģijas ekspertu un lēmuma pieņēmēju diskusiju par to, kā Latvijā samazināt mirstību no vēža.
Piektdien, 27.martā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Onkoloģiskās modrības gada ietvaros noritēja pirmā diskusija diskusiju ciklā Diagnoze vēzis, kas uzsākta ar mērķi visiem nozares ekspertiem pie viena diskusiju galda meklētu labākos risinājums vēža ārstniecībai Latvijā. Diskusijās piedalījās veselības ministrs, Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, ārsti un speciālisti no visas Latvijas.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs atklājot diskusiju, uzsvēra agrīno vēža diagnostiku un ģimenes ārstu lomu: «Mēs, ministrijā, strādājam pie motivācijas programmas, un sadarbībā ar ģimenes ārstiem un onkologiem gribam panākt, lai pēc ļaundabīga audzēja diagnozes apstiprināšanas, pacientiem nebūtu jāgaida rindās uz operācijām un pēc operācijas nebūtu jāgaida rindā uz terapijām. Esam izteikuši priekšlikumus arī abām Ģimenes ārstu asociācijām. Šobrīd ģimenes ārstiem ir 76 eiro prēmija par katru I un II stadijā atklātu krūts vēža gadījumu. Tās ir stadijas, kad vēzis ir labi ārstējams. Mans priekšlikums ir maksāt vēl lielākas prēmijas par I un II stadijā atklātu vēzi, vienlaicīgi ieviešot prēmijas formulā elementus ar «mīnusa zīmi» par III un IV stadijā atklātajiem gadījumiem, jo arī cilvēki ar ielaistu onkoloģisku saslimšanu ir pacienti kādam ģimenes ārstam.»
«Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir kopīgi veidot ilgtermiņa plānu, kurā onkoloģija veselības nozarē ir izvirzīta kā prioritāte ne tikai Onkoloģiskās modrības gada ietvaros, bet vismaz piecu gadu perspektīvā. Ilgtermiņa pieejā ir ļoti svarīgi strādāt ne tikai, koncentrējoties uz potenciālajiem vēža pacientiem, bet arī uz tiem, kurus šī saslimšana diemžēl jau ir skārusi. Viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem ir mirstības rādītāju samazināšana, kā arī dzīvildzes pagarināšana. Nenoliedzami katru gadu situācija nedaudz uzlabojas, un konkrētu vēža formu ārstniecības progress ir vērā ņemams, kā, piemēram, krūts vēža ārstniecībā un prostatas vēža ārstniecībā. Tomēr vidējā Latvijas dzīvildze ir 58,3%, kamēr Eiropā vidējais rādītājs ir 73%. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Latvijā ietekmē ārstniecību ir inovatīvo medikamentu un tehnoloģiju trūkums, to iespējams mainīt, pārskatot esošo vēža ārstniecības politiku,» skaidro Purkalne.
Pirmās diskusijas galvenais uzdevums bija saprast aktuālo situāciju onkoloģijas nozarē, lai kopīgi lemtu par iespējām, kā to uzlabot, ņemot vērā, ka Eiropā saslimstība aug, bet mirstība ar vēzi samazinās katru gadu par 1%, kamēr Latvijā par šādu tendenci nav iespējams runāt. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2014.gada vasarā vēža diagnoze bija 74 647 Latvijas iedzīvotājiem.
Ref: 102.000.102.9495