«Mums nav jābaidās no Krievijas ideoloģiskajām diversijām un ar to saistītiem uztraukumiem, bet visiem iespējamajiem līdzekļiem jāaktivizē mūsu vēsturiskā atmiņa,» norāda Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
«Gan personīgi, gan medijos centrālajā vietā jābūt diskusijām un rakstiem par Latvijas vēsturi, tautas patriotismu, valsts ilgtspējību, lai veidotu izpratni par to, ka ekonomiskā labklājība, politiskās brīvības un tiesības, konsekventa valsts vēsturiskās atmiņas politika ir nesaraujami saistīti un savstarpēji ietekmējoši jēdzieni,» uzsver Bordāns.
Savukārt komentējot šobrīd svarīgāko politisko notikumu – gatavošanos Valsts prezidenta vēlēšanām, Bordāns izteicies: «Ticiet man, par to domā mūsu oligarhi jeb valdošo partiju saimnieki, par to domā politiskā spice, par to domā Maskavā un par to domā Vašingtonā. Vai par savas valsts nākamo prezidentu domājam arī mēs?! Ja mēs nedomāsim un neko nedarīsim, tad neko arī neietekmēsim. Tāpēc svarīgi uzdot sev jautājumu, vai esam pelnījuši prezidentu, par kuru beidzot varam būt droši, ka viņš ir mūsējais. Ka viņš aizstāv un attīsta dzīvē Latvijas vērtības, idejas, pats arī izstrādā idejas un piedāvā reālus risinājumus valsts attīstībai, nevis stagnācijai? Valsts prezidenta vēlēšanas var izšķirt to, vai mums būs nākamās Saeimas vēlēšanas.»
Sestdien, 28.martā, Tukumā notika Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) otrā kopsapulce. Tās galvenais mērķis bija valdes pārvēlēšana un valsts aktuālo politisko norišu analīze situācijā, kad dzīvojam Krievijas ideoloģiskajā telpā, bet no valsts augstākajiem politiķiem un valsts prezidenta nesaņemam valsts attīstības ideju, bet tikai «mierīgas pastāvēšanas» saukļus, kad publiskajā telpā gan politiķi, gan valdība, gan eksperti baidās nosaukt vārdā problēmu, savukārt mediji izvairās to neatkarīgi izvērtēt, portālu BNN informē partijā.
Par JKP valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Jāni Bordānu. Tāpat valdē ievēlēja Jolantu Eihentāli, Ingu Gluzdu, Agri Zvaigzneskalnu un Jāni Ozolu.
BNN jau vēstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš joprojām neatklāj, vai atkārtoti kandidēs uz valsts augstākās amatpersonas amatu. Viņš plāno to paziņot ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms termiņa beigām.
Viņa pēdējā darba diena Valsts prezidenta amatā esot 7.jūlijs. Bērziņš uzskata, ka trīs mēneši ir vairāk nekā pietiekams laika periods, lai iespējamie šī amata kandidāti varētu pagūt visu pārdomāt un izlemt par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu.
Koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš paziņoja, ka Bērziņa gaidāmais lēmums par to, vai atkārtoti kandidēt vai nekandidēt prezidenta vēlēšanās, būs robežšķirtne koalīcijas sarunās par kopīga kandidāta izraudzīšanos valsts augstākās amatpersonas amatam.
Ja Bērziņš nolems atkārtoti kandidēt, tad ZZS izvirzīs viņa kandidatūru prezidenta amatam, savukārt, ja pašreizējais prezidents nolems vairs nepretendēt uz šo posteni, tad koalīcija spriedīs tālāk par kopīga kandidāta atrašanu, norādīja Brigmanis.
Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība jau pirms kāda laika Valsts prezidenta amatam izvirzījusi savu kandidātu – politiskā spēka līderi Mārtiņu Bondaru.
Ref: 102.000.102.9504
Bordāna kungs būtu izcils Latvijas republikas prezidents.