Vērtējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu nekandidēt otrajam termiņam, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra pauda pārliecību, ka gan Bērziņš, gan viņa pārstāvētā partija – Zaļo un zemnieku savienība – par atkārtotu ievēlēšanu cīnījās līdz pēdējam.
Skudra uzskata, ka «pēdējais piliens», izšķiroties par to, vai kandidēt, bijis partijas Saskaņa paziņojums par to, ka viņi šajā amatā labprāt redzētu Māri Riekstiņu.
Eksperts uzskata, ka ZZS būtu jānāk ar paziņojumu par to, kā viņi vērtē sava kandidāta atteikšanos pretendēt šim amatam, kā arī par to, ko plānots darīt tālāk.
«Būtu naivi domāt, ka ZZS padomā nav cita kandidāta,» sacīja Skudra. Tomēr viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja ZZS savu kandidātu nenosauks, tas netieši liecinās par to, ka ZZS uzskata, ka valdošās partijas nav spējīgas vienoties par kopīgu kandidātu. Tāpat tā būtu spilgta liecība tam, ka esošā valdība varētu ilgi nepastāvēt. Tomēr nespēja vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu nebūšot valdības krišanas iemesls, pauda Skudra.
Skudra norādīja, ka Bērziņš savā paziņojumā nav skaidri paudis to, ka viņam izdevies paveikt kādus nozīmīgus darbus, esot Valsts prezidenta amatā. Faktiski savā paziņojumā Bērziņš atzinis, ka savas prezidēšanas laikā nav notikusi vērā ņemama ekonomiskā izaugsme. Tomēr Bērziņš arī uzsvēris, ka, viņaprāt, viņš ir sekmējis eksportu, piebilda Skudra.
Tā kā Bērziņa paziņojumā nav minēti iemesli, kāpēc nolemts necīnīties par atkārtotu iespēju ieņemt Valsts prezidenta amatu, var rasties iespaids, ka šis ir paša Bērziņa izsvērts solis, norādīja Skudra, piebilstot, ka prezidents izvairījies runāt gan par ZZS atbalstu, gan arī par prognozēto nepietiekamo atbalstu Saeimā.
«Bērziņa paziņojums ir politiski spilgta vizītkarte – viņš ir izvairīgs vidusceļa gājējs,» norādīja Skudra, turpinot, ka arī šajā paziņojumā prezidents izteicies tikpat miglaini, kā to darījis visu darbības laiku.
Vērtējot to, kā varētu izvērsties turpmākā cīņa par Valsts prezidenta krēslu, Skudra norādīja, ka patlaban neviens no iepriekš publiski izskanējušiem potenciālajiem amata kandidātiem nevarētu saņemt Saeimas vairākuma balsis, līdz ar to sarunas par iespējamajiem kandidātiem «sāksies no nulles punkta».
Tomēr svarīgi būtu zināt, pēc kāda modeļa notiks kandidātu izvēlēšanās, pauda Skudra. Viņš ir pārliecināts, ka pirms vēlēšanām būtu jārīko debates, lai kandidāti varētu parādīt, uz ko ir spējīgi, sacīja Skudra, papildinot, ka pretējā gadījumā tas būtu nedemokrātiski.
Arī politologs, Latvijas Universitātes mācībspēks Jānis Ikstens pauda, ka Bērziņa lēmums tomēr nekandidēt vēl vienam termiņam ir pārdomāta un pat patriotiska rīcība šajos nemierīgajos laikos.
Ikstens norādīja, ka viņš vēlas uzteikt prezidentu par šādu «patriotisku rīcību», jo šķita, ka Bērziņam šis amats sāka kļūt nedaudz par smagu. «Tāpat bija diezgan daudz spekulāciju un prātojumu par to, kurš varētu būt nākamais prezidenta amata kandidāts, un šādi prātojumi nav bijuši pie veiksmīgiem prezidentiem, kas, pēc politiķu domām, ir puslīdz cienīgi tikuši galā ar saviem pienākumiem,» tā izteicās Ikstens, piebilstot, ka tādu prātojumu nebija nedz Gunta Ulmaņa, nedz Vairas Vīķes-Freibergas prezidēšanas laikā.
Līdz ar to, pēc politologa domām, Bērziņš nav vēlējies ievilkt mūs, Latviju, kaut kādos lielākos politiskos jucekļos, un tāpēc viņš prezidenta lēmumu uzskata par patiešām pārdomātu un patriotisku rīcību šajos nemierīgajos laikos, likvidējot kaut vienu nestabilitātes elementu. «Ar to es gan negribu teikt, ka līdz ar šo lēmumu viss nostāsies savās vietās, bet vismaz ir cerība, ka šādā veidā paveras iespēja atrast tādu personu un kandidātu, kas pašreizējos apstākļos būtu piemērotāks prezidenta amatam,» pauda politologs.
Jautāts, kas, viņaprāt, varētu būt reālākais kandidāts, par kuru partijas varētu vienoties, Ikstens norādīja, ka nav vēl gatavs spekulēt par iespējamajiem kandidātiem. Tomēr politologs piebilda, ka patlaban «Bērziņš ir noslaucījis tīru galdu politiskajām partijām, līdz ar to spēle sākusies no nulles», jo nav prezidenta amata kandidāta, kas vēlas panākt savu atkārtotu ievēlēšanu, jo šis postenis un vakance ir brīva.
Ikstens pauda, ka Bērziņa prezidentūras viens no galvenajiem atslēgas vārdiem noteikti ir Zolitūdes traģēdija un lielveikala Maximas sabrukšana, jo tā simbolizēja Bērziņa izlēmības uzplaiksnījumu iepretim tam, ka parasti prezidents publiskajā telpā bijis neskaidrs, samudžināts un samocīts, bet pēc Zolitūdes traģēdijas viņa rīcība bija ātra un izlēmīga. Kopumā Ikstens rezumēja, ka Bērziņa prezidēšanas laiks bija smagnējs un lēnīgs.
Jau ziņots, ka Bērziņš nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam.
Ref: 102.000.102.9600