Izrādās, Saule ir palaidusi garām zvaigžņu «demogrāfisko sprādzienu», kas satricināja jauniņo Piena ceļa galaktiku apmēram pirms desmit miljardiem gadu. Toreiz zvaigznes dzima 30 reizes ātrāk nekā patlaban. Savukārt Saule ir «vēlais bērns», kas radās piecus miljardus gadu vēlāk, kad zvaigžņu dzimšanas ātrums jau bija samazinājies.
Šādi ASV Nacionālā kosmosa un aeronautikas aģentūra (NASA) apraksta aprīlī publicēta apjomīga pētījuma rezultātus, kurā, izmantojot 2 000 mūsējai līdzīgu galaktiku attēlus, modelēts «agrīnais» Piena ceļš. Ceļojumu senajā pagātnē nodrošina attēli, kas iegūti no vairākiem uz zemes un kosmosā esošiem teleskopiem, tostarp arī no populārā Habla teleskopa.
Tieši Habla teleskops, kas ap Zemi riņķo jau 25 gadus, ir palīdzējis attīstīt tehnoloģijas, kas ļauj ieskatīties Visuma tālākajos nostūros un paplašināt zināmā robežas. Šīs pētnieciskās laboratorijas darbs ļāva zinātniekiem saistīt zvaigžņu dzimšanu un nāvi ar dažādām kosmosa evolūcijas teorijām, kā arī pētīt dažādu apstākļu ietekmi uz individuālu zvaigžņu, miglāju un galaktiku dzīvi.
Viens no vēsturiskiem un leģendāriem Habla teleskopa uzņemtajiem attēliem ir tā sauktais «tumšais lauks» jeb neliela, iepriekš par tukšu uzskatīta kosmosa segmenta attēls, kurā redzamas līdz tam nezināmas tāltālas galaktikas. Lai mēģinātu «noķert» gaismu no neredzamajiem objektiem, 1995.gada nogalē teleskops uz šo segmentu tika nomērķēts desmit dienas pēc kārtas.
«Ir apbrīnojami vietā, kuru mēs uzskatījām par pilnīgi tukšu, atrast miljardiem gadu senu galaktiku izstarotu gaismu,» TV kanāla National Geographic dokumentālajā raidījumā Habla kosmiskais ceļojums atzīst bijušais NASA Astrofizikas direktors Čārlijs Pelerīns.
2012.gadā, izmantojot modernas, pirms dažiem gadiem uzstādītas ierīces, astrofiziķi vēlreiz pētīja šo kosmosa segmentu un atklāja 5 000 iepriekš nezināmas galaktikas. Dažas no tām bija veidojušās tikai aptuveni 470 miljonu gadu pēc Lielā Sprādziena.
Cits pārsteidzošs atklājums astrofiziķus gaidīja Piena ceļa centrā, proti, tika atklāts, ka galaktikas vidū, kas ir mierīgs un gandrīz miris reģions, patiesībā slēpjas tikko dzimušu zvaigžņu – «bēbīšu» kopas.
ASV kosmologa Edvīna Habla vārdā nosauktais teleskops ir īsta pētniecības laboratorija, kas riņķo ap Zemi vairāk nekā 500 kilometru augstumā. 13 metru garās un 12 tonnu smagās laboratorijas modulārā uzbūve ļauj tai darboties ilgāk nekā citām kosmosa stacijām, un papildināt instrumentus ar vismodernākajām tehnoloģijām. Šajos gados NASA un Eiropas kosmosa aģentūra (ESA) speciāli Hablam ir radījušas 15 modernus zinātniskus instrumentus, bet patlaban laboratorija reizi nedēļā uz Zemi nosūta 120 GB datu.
Ref: 102.000.102.9641