Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze 2015.–2016.gadam saglabājas nemainīga. Savukārt iekšzemes kopprodukts šogad augs par 1,9%, ko galvenokārt veicinās mājsaimniecību patēriņš, pateicoties algu kāpumam un vājai inflācijai, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Eksportu un investīcijas negatīvi ietekmē ģeopolitiskā nenoteiktība, Krievijas ekonomikas lejupslīde un lēna jaunā perioda ES fondu administratīvu procesu izstrāde. Pateicoties monetāras politikas atbalstam, pasaules (tai skaitā eirozonas) izaugsme pakāpeniski pieņemsies spēkā, un tādējādi nākamgad arī Latvijas eksporta un investīciju kāpums kļūs spējāks un ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 3,5%, norāda bankas ekonomisti.
Lēnāka izaugsme nekā plānots nozīmē būtisku izaicinājumu 2016.gada Latvijas valsts budžetam. Valdība jau rēķinās ar mazāk labvēlīgu vidi un Finanšu ministrija jau ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes. «Jau pērnā gada nogalē norādījām, ka budžeta deficīts būs lielāks nekā noteikts 2015.gada budžeta likumā, taču uzskatām, kas tas šogad milzīgas problēmas neradīs. 2015.gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi auga par 5,9% gada griezumā, vien par 0,5% atpaliekot no plāna. Tomēr lēnāka izaugsme šogad nozīmē mazāku nodokļu bāzi nekā plānots. Turklāt šī atšķirība gada laikā akumulējas, kas nozīmē, ka lielāka nodokļu ieņēmumu atpalikšana no plānotā var parādīties nevis šogad, bet 2016.gadā. Mūsuprāt šī iemesla dēļ valdība nevarēs atļauties 2016.gadā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu procentpunktu, kā tas bija plānots iepriekš. Lai palielinātu ieņēmumus, tā cels mazākus nodokļus, piemēram, akcīzes nodokli, kā arī aktīvāk apkaros ēnu ekonomiku,» saka ekonomiste Lija Strašuna.
Tāpat tiek norādīts, ka ir pienākusi eirozonas kārta ar līdz šim neredzēti izlēmīgu monetārās politikas atbalstu veicināt izaugsmi – Eiropas Centrālā Banka (ECB) martā iesākusi apjomīgu vērtspapīru pirkšanas programmu. Paredzams, ka ekonomikas aktivitāte atgūsies, un izaugsme tāpēc prognozējama spējāka, galvenokārt Vācijai un Spānijai. Pēdējā pusgada tendences gan nav bijušas tikai pozitīvas. Piemēram, ASV ekonomika 2014.gada beigās un 2015.gada sākumā augusi vājāk, tiesa tam par iemeslu bijuši galvenokārt īslaicīgi faktori. Paātrinoties izaugsmei, paredzams, ka ASV centrālā banka šī gada septembrī sāks celt bāzes procentu likmes.
Pasaules divu galveno centrālo banku – ASV Federālo rezervju un ECB – atšķirīgās monetārās politikas finanšu tirgos radīs papildus spriedzi un riskus. Eiro vājināsies, uzlabojot eirozonas konkurētspēju uz citu valstu rēķina. Retorika par «valūtu kariem» kļūs skaļāka. Svārstības attīstīto ekonomiku valūtu un vērtspapīru tirgos ietekmēs arī attīstības valstu ekonomikas, radot krasas kapitāla aizplūdes riskus. Dažas valstis spēs ar to tikt galā diezgan veiksmīgi, piemēram, Indija un Ķīna, bet citas cietīs no lielākas negatīvas ietekmes, piemēram, Krievija un Brazīlija. Bankas bāzes scenārijs paredz kopumā pakāpenisku pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanos nākamajos divos gados. Lielākais (pēc ietekmes) negatīvais risks pasaules ekonomikai ir nelīdzsvarotība Ķīnā, kur ekonomikas izaugsme palēninās un parāda līmenis ir augsts. Paredzams, ka Ķīnas varas iestādes spēs ar to tikt galā. Ir arī pozitīvi riski. Piemēram, eirozonas atgūšanās līdz ar aktīvāku monetārās politikas atbalstu var būt spēcīgāka par prognozēto.
Baltijas valstīm lielākie negatīvie riski joprojām ir saistīti ar politiskām un ekonomiskām norisēm Krievijā. Krievijas ekonomika turpina ciest no hroniskām kaitēm – vecais izaugsmes modelis vairs nedarbojas, jo energoresursu cenas ir būtiski kritušas, bet vāja un grūti prognozējama uzņēmējdarbības vide neļauj attīstīties citiem ražīgākiem sektoriem. Lai arī naftas cenas un rubļa kurss ir nedaudz atguvušies, Krievija slīd recesijā, skaidro eksperti.
«Rietumu sankcijas, visticamāk, šogad tiks pagarinātas. Patērētāju un uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties. Kopā ar augstu inflāciju tas strauji samazinās mājsaimniecību patēriņu. Krievijas Federālajā budžetā tiek palielināti tēriņi aizsardzībai un sociālajai sfērai, bet uz investīciju un veselības aprūpes rēķina. Tas varbūt mazina recesijas dziļumu pašlaik, bet arī samazina atgūšanās straujumu, kad recesija beigsies. Uzņēmumu investīciju kritumu palielinās spriedze finanšu sektorā un grūtības aizņemties. Kapitālā aizplūde turpināsies un rublis vājināsies. Šīs tendences iezīmējām jau janvārī publicētajā Swedbank ekonomikas apskatā un nekas būtiski nav mainījies. Tomēr naftas cenas ir atguvušās mazliet straujāk nekā iepriekš prognozējām un arī rubļa kritums ir bijis mazāks nekā gaidīts, tāpēc Swedbank ekonomisti ir nedaudz mazinājuši Krievijas recesijas dziļuma prognozes, proti, šogad gaidāms IKP kritums par 5.5% un par 2% nākamgad (iepriekš -6% un -2.5%). Tas vēl arvien paredz mājsaimniecību patēriņa kritumu par aptuveni 10% un ap 20% investīciju un importa kritumu,» saka ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Sagaidāms, ka IKP izaugsmes temps gada sākumā saglabāsies aptuveni pērnā gada beigu līmenī un gada vidū sasniegs zemāko punktu, bet gada otrajā pusē un 2016.gadā paātrināsies. ECB veiktā naudas drukāšana (nacionālām centrālajām bankām uzpērkot savu valstu valdību obligācijas) jau ir izraisījusi valdību obligāciju ienesīguma kritumu. Lai arī tas neradīs ievērojamu tiešu pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tomēr ietekmēs to, galvenokārt, netieši – ar spēcīgāku izaugsmi eirozonā un tāpēc arī ar spēcīgāku eksporta kāpumu.
Eksporta dinamika ir svārstīga. Ja preču eksports gada griezumā janvārī kāpa par 5%, februārī tas samazinājās par 3%. Kā iepriekš prognozējām, strauji sarucis eksports uz Krieviju (par 29% šī gada pirmajos divos mēnešos), bet šo kritumu lielā mērā kompensē eksporta kāpums uz citiem tirgiem (bet ar lielām svārstībām valstu starpā no mēneša uz mēnesi). Eksporta dinamika ir bijusi ļoti neviendabīga gan starp nozarēm, gan atsevišķu nozaru ietvaros. Piemēram, kokrūpniecība un mašīnu un iekārtu ražošana turpina augt, bet pārtikas un tekstila rūpniecība turpina krist. Taču attīstība apakšnozarēs un uzņēmumos ir ļoti nevienmērīga, un kāpuma mēneši mijas ar mēnešiem, kuros vērojams kritums. Svārstīgums saglabāsies, taču kopumā joprojām 2015.gadā prognozējam lēnu eksporta apjomu kāpumu, turklāt pat nedaudz straujāk kā gaidīts janvārī (spējākas eirozonas atgūšanas dēļ). Liepājas Metalurgs martā atsāka ražošanu, pagaidām gan mazos apjomos, taču gaidāms apjomu kāpums, veicinot eksporta izaugsmi gada otrajā pusē.
Patēriņa cenu kāpuma prognoze 2015.-2016.gadam tiek pārskatīta dažas procentpunkta desmitdaļas uz augšu (attiecīgi uz 0,8% un 2,7%), kam par iemelsu ir nedaudz dārgāka nafta, vājāks eiro kurss un jūlijā plānotais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam. Arī darba tirgus prognozes saglabājas lielākoties nemainīgas – jaunu darba vietu būs maz, spējš algu kāpums turpināsies. 2015.gadā algu kāpumu atkal veicina minimālās algas paaugstināšana (līdzīgi kā pagājušā gadā). Neto algas kāpuma prognoze 2016.gadam gan tiek nedaudz pazemināta, jo paredzama IIN samazinājuma atcelšana.
Arī mājsaimniecību patēriņa prognoze netiek mainīta – tas būs galvenais izaugsmes dzinējspēks šogad. Mazumtirdzniecības gada izaugsme janvārī-februārī paātrinājās līdz 6% (bez degvielas), kas ir divreiz straujāk nekā pērn. Bet pagaidām vēl grūti spriest, vai tā ir pastāvīga pārmaiņa patērētāju uzvedībā (pērn mājsaimniecību tēriņu pieaugums bija konsekventi lēnāks nekā reālo ienākumu kāpums) vai arī īstermiņa svārstība, ko izraisījusi, piemēram, ievērojami lētākā degviela (degvielas pārdošanas apjomi gadā janvārī-februārī kāpa par 18% salīdzinājumā ar 6% 2014.gadā), norāda bankas eksperti.
Ref: 102.000.102.9677