Latvija drīzumā varētu nosūtīt uz Ukrainu korupcijas apkarošanas ekspertu, kas palīdzētu veidot jauno Ukrainas pretkorupcijas biroju. Netiek izslēgts, ka tas varētu būt pašreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vai viņa vietniece Juta Strīķe, starp kuriem ilgstoši notiek konflikts, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma sarunā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju otrdien Kijevā sacīja, ka lēmums par to, kuru KNAB darbinieku varētu sūtīt uz Ukrainu, vēl neesot pieņemts. Straujuma ir arī pārliecināta, ka Latvija var dot padomus Ukrainai šajā jomā, par spīti daudzām problēmām, kas vajā KNAB.
«Mums ir labi izmeklētāji. Es nevarētu teikt, ka izmeklētāji nestrādā. Bet mums ir problēmas ar personālvadību. Bet, ja jūs man jautātu, kurš eksperts būtu, tad šodien es jums to nevaru pateikt, jo mums ir jāvienojas vispirms ar Ukrainas pusi. Valdībai ir jānolemj par naudu, bet tas ir tehnisks jautājums, jo mums ir vienošanās. Es nevaru pateikt vai tas ir kāds no abiem [Streļčenoks vai Strīķe] vai neviens no abiem, jo šajā etapā nav konkrētu uzvārdu,» saka Straujuma.
Kā zināms, Straujuma jau iepriekš vairākkārt ir izteikusies, ka situācija KNAB ir neapmierinoša un vismaz vienai no divām augstajām amatpersonām būs jāaiziet no darba birojā.
BNN jau vēstīja, ka Straujuma 12.martā izdeva rīkojumu par KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšanas komisijas izveidi. Par nepieciešamību veidot šādu komisiju viņa paziņoja šogad 5.janvārī pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru. Skaidrojot šādu lēmumu, viņa uzsvēra, ka KNAB iesaistīšanās vairākos tiesvedības procesos nav uzskatāma par labas pārvaldības praksi, turklāt ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš iepriekšējā novērtējuma veikšanas.
Rīkojumā Straujuma noteikusi, ka komisijai, veicot Streļčenoka kompetenču novērtēšanu, jāņem vērā paplašinātajai (360 grādu) novērtēšanai deleģēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības, Delnas un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvju viedokļi. Nevalstisko organizāciju sektors savu vērtējumu Streļčenoka darbam ir iesniedzis.
Valdošās koalīcijas partneru starpā pagaidām nav vienprātības jautājumā par Streļčenoka atbilstību amatam.
Sabiedrība par atklātību Delna norādījusi, ka Streļčenoks nav piemērots KNAB vadītāja amatam. Delna uzskata, ka Streļčenoka komunikācija publiskajā telpā, attaisnojoties par KNAB notiekošo, neliecina par ētikas normu ievērošanu. Streļčenoks nespēj izskaidrot KNAB notiekošo. Vēršanos pret medijiem un nevalstiskajām organizācijām, pieprasot paskaidrot to paustos viedokļus, ir būtisks ētikas pamatprincipu pārkāpums.
«Streļčenokam nepiemīt autoritāte kolektīvā, kā arī vadītāja prasmes, viņš nespēj kļūt par komandas līderi. Tas, ka Streļčenoks nespēj KNAB sakārtot iestādes personāla jautājumus, liecina par stratēģiskas domāšanas un kompetences trūkumu, jo, neskatoties uz to, ka KNAB saistošajos normatīvajos aktos ir konstatētas kolīzijas, kompetentam vadītājam ir jāspēj rīkoties tiesiski un pieņemt tiesiskus lēmumus. Delna uzskata, ka Streļčenoks pievēršas sīkumiem (administratīvo jautājumu risināšanai), nevis svarīgiem un globāliem pretkorupcijas jautājumiem, ko no viņa sagaida sabiedrība,» savā izvērtējumā norāda biedrība.
Tāpat tiek norādīts, ka Streļčenoks nav līderis pretkorupcijas jautājumos. Streļčenoks, esot KNAB vadītāja amatā, tostarp novērtēšanas periodā, nav izrādījis interesi, aktīvi iesaistījies un paudis viedokli, būtiskos jautājumos, piemēram, nav paudis skaidru KNAB viedokli maksātnespējas jautājumā, trauksmes cēlēju jautājumā, tiesu sistēmas sakārtošanas jautājumā u.c. jautājumos. Streļčenokam nav stratēģiskā redzējuma, kā ierobežot korupciju Latvijā, nav konstatēts, ka viņš organizētu sabiedrisko diskusiju par būtiskiem pretkorupcijas politikas jautājumiem.
Streļčenoks savu laiku velta KNAB administratīvo jautājumu sakārtošanai, prezentāciju pasniegšanai un iesaistās tikai sabiedrisko attiecību kampaņās, nevis viedokļa sniegšanā par valstī nepieciešamajām reformām korupcijas izskaušanā.
Streļčenoks neapzinās savus trūkumus, tos neanalizē un neizdara secinājumus. To apliecina fakti, ka, neskatoties uz iepriekšējo zemo novērtējumu, Streļčenoks savā darbībā nav mainījis izvēlēto vadības modeli, nav pievērsies un ar savu iniciatīvu nav aktīvi virzījis KNAB izstrādātās stratēģijas, nav centies kļūt par viedokļa līderi, nav spējis racionāli atrisināt konfliktus ar personālu iestādē, tā ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniegtajā izvērtējumā norāda biedrība.
Tāpat tiek uzsvērts, ka Streļčenoks stratēģiskus jautājumus, kas būtu jāuzņemas pašam vadītājam, deleģē padotajiem. Tas rada situācijas, ka konkrētais jautājums neiegūst nozīmīgumu un tiek pakļauts riskam, ka netiks pienācīgi virzīts un apstiprināts. Šāda pieeja būtiskus jautājumus padara par formāliem. Streļčenoks vadības jautājumos paļaujas uz citiem, viņam trūkst sava stratēģiska viedokļa, kuru aizstāvēt un virzīt.
Trūkstot līderības īpašībai, nemainot vadības modeli, KNAB iestādē netiek pienācīgi nodrošināta labas pārvaldības principu ievērošana. Tas ir kritiski, jo pie šādas situācijas, kad KNAB ir vājš vadītājs, tiek apdraudēta arī valsts drošība. KNAB vadītājam nevirzot iestādi skaidri un efektīvi, netiek nodrošināta «lielo» korupcijas lietu atklāšana saprātīgā termiņā. Nenotiek mērķtiecīga un efektīva cīņa ar korupciju, jo KNAB un valsts pretkorupcijas stratēģiju izstrādā un virza zemāka līmeņa amatpersonas, kuras atbild par šauru funkciju un uzdevumu izpildi, nevis par sistēmisku un kompleksu pretkorupcijas jautājumu virzīšanu. Šis pienākums ir jāuzņemas KNAB vadītājam. Pašreizējā pieeja pretkorupcijas stratēģiju padara par formālu un neefektīvu, teikts izvērtējumā.
Novērots, ka Streļčenoks uzņemas atbildību un pieņem lēmumus par administratīvajiem jautājumiem, bet nav novērots, ka šāda atbildība un lēmumu pieņemšana būtu attiecībā par sistēmiskiem pretkorupcijas jautājumiem un valstiski svarīgiem jautājumiem. Streļčenokam pievēršot pastiprinātu uzmanību tikai administratīvajiem jautājumiem, netiek efektīvi nodrošināta KNAB pamatfunkciju izpilde, proti, korupcijas apkarošana un novēršana valstī kopumā, turpina Delna.
Ref: 102.000.102.9679