Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori divu nedēļu laikā, no 13.aprīļa līdz 24.aprīlim, izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos veikuši 166 pārbaudes un 96 uzņēmumos konstatējuši pārkāpumus, no tiem 67 pārkāpumus uztura normu ievērošanā.
Izvērtējot pārkāpumus uztura normu neievērošanā, lielākoties konstatēts, ka ir nepietiekoša dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vērtība un uzturvielu daudzums, kā arī nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļautais produktu daudzums. Galvenokārt trūkst svaigu augļu, dārzeņu, piena olbaltumvielām bagātu produktu (siera, biezpiena), retāk piena produktu un kartupeļu, BNN noskaidroja PVD.
Tāpat pārbaužu laikā atklājies, ka atsevišķos gadījumos pusdienu ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas, nav ievērota ēdienu daudzveidība. Tā, piemēram, ēdienkartē rīsu zupa ir divas reizes nedēļā, gaļas produkti – trīs reizes nedēļā, lai gan atļauts ir tikai reizi nedēļā.
Bieži vien pasniegtie ēdieni nav atbilduši ēdienkartē norādītajiem vai arī izmaiņas ēdienkartē nav saskaņotas ar iestādes vadītāju. Tāpat netiek uzrādīta ēdienkarte vai tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija.
Pārbaužu laikā 23 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums vai nav informācijas par sāls saturu. Ēdienu gatavošanai tiek izmantoti aizliegtie produkti, piemēram, gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas, augu eļļa, kas satur ĢMO, garšvielu maisījumi, kas satur sāli un cukuru, garšas pastiprinātājus. Par garšvielu aizvietotāju izmanto koncentrētu vistas buljonu, kas satur garšas pastiprinātājus un sāli. Konstatēti arī gadījumi, kad cūkgaļa saņemta saldētā veidā, kā arī uzņēmumiem tiek piegādāta rūpnieciski ražota maltā gaļa.
Joprojām netiek kontrolēts pievienotā sāls un cukura daudzums un tas pārsniedz noteiktās normas.
Higiēnas prasību pārkāpumi konstatēti 87 uzņēmumos. Galvenokārt tas ir nolietojies, bojāts vai netīrs virtuves inventārs un iekārtas, neatbilstoša trauku un inventāra uzglabāšana, personāla higiēnas pārkāpumi.
Pārbaužu laikā izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos konstatēti produkti, piemēram, olas, cīsiņi, karbonāde, skābēti kāposti un saldumi, kuriem nav norādīts vai ir beidzies derīguma termiņš, ir bojāti produkti un nav nodrošināta produktu izsekojamība.
Deviņos gadījumos sastādīti akti par pārtikas produktu izplatīšanas apturēšanu vai izņemšanu no apgrozības, bet sešos gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība.
Lai iegūtu objektīvu informāciju par ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem izglītības iestādēs, PVD līdz mācību gada beigām turpinās izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudes.
Pēc PVD uzņēmumu reģistrācijas datiem, pamata un vispārējās izglītības iestādēs ēdināšanu nodrošina 912 PVD reģistrēti uzņēmumi, pirmskolas izglītības iestādēs – 807 uzņēmumi.
BNN jau vēstīja, ka lietuviešu uzņēmums Kretingos maistas, kas ēdina bērnus 24 Latvijas izglītības iestādēs, pusdienu maltītes gatavojis no bojātiem dārzeņiem, izmantojis garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus, kā arī gaļas ēdienu gatavošanai izmantojis galvenokārt saldētu vistas gaļu.
Tas noticis, neraugoties uz to, ka valsts jau gadiem noteikusi, cik uzturvielām bagātai jābūt skolēnu ēdienkartei, kā arī to, kas tajā noteikti nedrīkst būt.
Daļā Siguldas vispārējās izglītības iestāžu jau piekto gadu maltītes nodrošina lietuviešu uzņēmums Kretingos maistas. Tas ēdina skolēnus arī citviet Latvijā. Šajā mācību gadā vien Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori veikuši jau 53 pārbaudes Kretingos maistas ēdnīcās. Vairāk nekā 75% gadījumu konstatēti pārkāpumi. Tostarp atklājies fakts, ka vienu un to pašu ēdienu pasniedz divreiz, iepriekš ziņojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
PVD inspektori atklājuši, ka ēdienreizēs, kur jābūt cūkgaļai vai liellopa gaļai, ilgākā laika periodā piegādāta saldēta vistu gaļa. Zivju vietā skolēniem jāēdot zivju pirkstiņi. Sviestu aizstājot ar margarīnu, bet sieru – ar siera izstrādājumiem. Piegādātie dārzeņi ir vienveidīgi, sažuvuši un sabojājušies. Tāpat uzņēmums izmantojot krējumu un pienu ar zemāku tauku saturu nekā noteikts. Turklāt produkti saturot gan aizliegtos garšas pastiprinātājus, gan augu taukus, gan krāsvielas. Pārbaudē secināts, ka salāti, makaroni, zupa un maize esot ievērojami mazākā daudzumā nekā nepieciešams uz noteikto skolēnu skaitu. Līdz ar to bērni apēd mazāk nekā viņiem paredzēts. Taču pašvaldība maksā kā par pilnu porciju.
Skolu vadība atzīst, ka problēmas ar šo lietuviešu ēdinātāju bijušas arī agrāk. «Ļoti daudz ēdienkartē izmantoja grūbas: grūbas zupā, grūbas putrā. Tādi ēdieni, kuri varbūt mazam bērnam nav īpaši ieteicami. Protams, ka grūbās ir kaloritāte un veselīguma ziņā tas nav nekas slikts, bet, ja tas ir par biežu, latviešu bērniem tā nav tik ļoti pierasta lieta – grūbas ēst,» pieredzēto atstāsta Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode.
Ironiski, ka lietuviešu uzņēmums pirms pieciem gadiem uzvarēja Siguldas novada izsludinātajā iepirkumā pēc tam, kad apstrīdēja piedāvājumu, kas bija par trīs santīmiem jeb par četriem eiro centiem lētāks. Toreiz Kretingos maistas pārstāvji norādīja, ka par tik zemu cenu konkurenti pilnvērtīgu maltīti nodrošināt nespēšot. Taču tagad paši par vienu eiro un četriem centiem kompleksajās pusdienās nespēj pagatavot noteiktajām prasībām atbilstošu porciju.
Ref: 102.000.102.9706