Pagājušajā gadā Veselības inspekcija veikusi 371 plānveida kontroli Latvijas uzņēmumos, kuros sniegti manikīra un pedikīra pakalpojumi. Higiēnas prasību pārkāpumi 104 skaistumkopšanas salonos bija saistīti ar darba piederumu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju pēc katra klienta. Taču vēl dramatiskāka situācija varētu būt speciālistu vidū, kuri darbu veic mājas apstākļos, jo viņu darbs netiek kontrolēts.
«Tā kā visi manikīra un pedikīra speciālisti skaistumkopšanas nozarē darbojas kā saimnieciskā darba veicēji individuāli, vai pie darba devēja salonā, atbildība par dezinfekcijas un sterilizācijas noteikumu ievērošanu paliek speciālista vai salona vadības pārziņā. Kamēr salonos darbā tiks pieņemti speciālisti ar apšaubāmu izglītību, plauks un zels arī darbs mājas apstākļos bez jebkādas kontroles,» atzīst Latvijas manikīra un pedikīra asociācijas valdes priekšsēdētāja Dina Apine.
«Situācija ar manikīra un pedikīra speciālistiem ir dažāda, liela daļa no šiem «speciālistiem» strādā individuāli mājas apstākļos. Daudziem nav atbilstošas profesionālās izglītības. Viņi ir mācījušies apšaubāmos kursos «īsi un ātri», nesaņemot profesionālās izglītības dokumentus. Tāpat liela daļa potenciālo speciālistu arvien iet mācīties pēc principa «ka tikai ātrāk un lētāk». Tāpēc izpratne un zināšanas par dezinfekcijas un sterilizācijas pielietošanu procedūrās tieši šiem specālistiem ir visai nosacītas,» apgalvo Apine.
«Tie manikīra un pedikīra speciālisti, kuri ir mācījušies Valsts akreditētās mācību iestādēs, saņem atbilstošas zināšanas, ko nosaka profesijas standarts. Viņi saprot un pielieto procedūrās dezinfekcijas līdzekļus un sterilizē instrumentus. Taču eksistē arī skaistumkopšanas saloni, kuru vadības izpratne brīžiem ir visai nosacīta par higiēnas prasībām konkrētām procedūrām – salonos tiek izmantoti UV staru «sterilizatori», kas neveic sterilizācijas funkciju. Arī individuāli strādājošie speciālisti bieži izmanto tikai UV staru sterilizatorus, kas ir nepareizi,» uzskata manikīra un pedikīra asociācijas priekšsēdētāja.
Tamdēļ manikīra un pedikīra asociācijas vadītāja aicina rūpīgi sekot līdzi sava speciālista darbam un pirms procedūru apmeklēšanas pievērst uzmanību tam, vai telpā ir sterilizators un dezinfekcijas vanniņa, vai instrumenti ir dezinficēti un sterilizēti, kā arī vai instrumenti un piederumi tiek paņemti no atklātas vietas nevis atvilktnes, futlāra, kur uz virsmas varētu būt nokļuvušas dažādas baktērijas. Tāpat jāpavēro, vai speciālists nomaina katram klientam paredzēto dvieli vai salvetes uz darba virsmas, vai tiek dezinficēta darba virsma, vai speciālists nodezinficē savas un klienta rokas (kājas) pirms procedūras. Tāpat jāpārliecinās, vai speciālistam ir izglītības dokuments, kā ir noformulēts profesijas nosaukums, un vai speciālists ir pabeidzis akreditētu izglītības iestādi, kura realizē akreditētu izglītības programmu «manikīra un pedikīra speciālists».
«Laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam Veselības inspekcijā saņemti 34 iedzīvotāju iesniegumi par skaistumkopšanas jomu (skaistumkopšanas saloni, frizētavas, kosmētiskie kabineti), aptuveni puse iesniegumu bija pamatoti. Konkrēti par higiēnas prasību pārkāpumiem manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšanā tika saņemti trīs iesniegumi no kuriem viens bija pamatots,» stāsta Veselības inspekcijas komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Gusarova.
Veselības inspekcija skaistumkopšanas uzņēmumos veic plānveida uzraudzību, kas notiek reizi trijos gados, par prioritāti nosakot tos skaistumkopšanas uzņēmumus, kuros iepriekšējā periodā tika konstatēti būtiski pārkāpumi, kā arī jauno uzņēmumu apsekošana. Šāda veida kontroles tiek veiktas arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā.
2014.gadā Veselības inspekcija veikusi 371 plānveida kontroli uzņēmumos, kuros tiek sniegti manikīra un pedikīra pakalpojumi. 28% uzņēmumu tika konstatēti pārkāpumi saistībā ar lietoto darba piederumu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju pēc katra klienta apkalpošanas atbilstoši dezinfekcijas līdzekļa lietošanas instrukcijai un šim nolūkam paredzētā iezīmētā traukā, kā arī instrumentu, kas var radīt ādas bojājumus, sterilizācija, ievērojot sterilizācijas iekārtas instrukcijā noteikto sterilizācijas režīmu. Minētie pārkāpumi parasti arī ir biežākās konstatētās neatbilstības manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšanā, kā arī personas medicīnas grāmatiņas neesamība kontrolējošai institūcijai (Veselības inspekcijai) pieejamā vietā.
Veselības inspekcija, konstatējot skaistumkopšanas uzņēmumā higiēnas normatīvo aktu pārkāpumus, uzdod tos novērst noteiktā termiņā un veic atkārtotu kontroli, lai pārliecinātos par šo uzdoto veicamo pasākumu izpildi. 2014.gadā tika veiktas 229 šādas priekšlikumu izpildes kontroles. Veselības inspekcija, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 42.pantu par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu, var uzlikt naudas sodu līdz 350 eiro. 2014.gadā skaistumkopšanas jomā tika sastādīti pieci administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemti pieci lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 42.pantu uzlikt arī naudas sodus.
Taču Veselības inspekcija veic tikai reģistrētu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kontroli. Iedzīvotāju sūdzības par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem mājas apstākļos dažkārt tiek saņemtas, taču, ja pakalpojums tiek sniegts nelegāli, respektīvi, pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts, Veselības inspekcija nevar veikt šo uzņēmumu kontroli. Par nelegālo uzņēmumu darbību atbild un šo pakalpojumu sniedzējus apkaro Ekonomikas policija.
Hepatīta biedrībā portālam BNN norāda, ka C hepatīts ir viena no bīstamākajām aknu infekciju slimībām, kas galvenokārt izplatās asins kontakta ceļā. Tā kā sākotnēji slimība norit nemanāmi, bieži vien par tās esamību cilvēki uzzina tikai tad, kad tā radījusi neatgriezeniskus aknu bojājumus.
Biedrībā uzsver, ka Epidemioloģiskās drošības likumā tiek plānoti grozījumi, nosakot skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi. Paredzēts, ka pirms tādas saimnieciskās darbības uzsākšanas, kas saistīta ar skaistumkopšanas (izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes), solārija, tetovēšanas, pīrsinga, manikīra, pedikīra, friziera pakalpojumu sniegšanu, šo pakalpojumu sniedzējam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs jāpaziņo par darbības uzsākšanu Veselības inspekcijai. Turklāt skaistumkopšanas jomas higiēnas prasību noteikumos arī tiek plānotas izmaiņas, paredzot noteikt higiēnas prasības arī mobilo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.
Ref: 102.000.102.9711