Nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās turpina pieaugt, paziņojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Kaimiņzemes Krievijas valdība uzskata, ka mūsu kredītiestāžu kontus papildina Krievijas iedzīvotāji, kas slēpj savu naudu ārzemēs.
Pagājušajā gadā nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās palielinājās par 2,2 miljardiem – līdz 11,5 miljardiem eiro. Nerezidentu noguldījumu apjoms turpina augt arī 2015.gadā.
Tā šogad martā ārvalstnieku noguldījumu summa Latvijas kredītiestādēs palielinājusies par 1,1%, jeb 138 miljoniem eiro, liecina FKTK sniegtā informācija.
Emocijas sausajai statistikai piešķīra Krievijas bankas VTB24 prezidents un valdes priekšsēdētājs Mihails Zadornovs. Viņš darīja zināmu, ka Krievijas banku sistēmā ārvalstu pārskaitījumu dēļ 2014.gadā nav ieskaitīta viena ceturtā daļa noguldījumu. Saskaņā ar viņa sacīto, viena no Krievijas naudas «miera ostām» ir Latvija, kas atrodas blakus, taču tajā pašā laikā ir ES dalībvalsts.
Citi populāri virzieni naudas paslēpšanai Krievijas iedzīvotāju vidū ir Šveice, ASV un Lielbritānija. Pērn kopējais turp pārskaitīto līdzekļu apjoms, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājies par 8,85 miljardiem eiro.
Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, fiziskās personas aizvadītajā gadā pārskaitījušas uz ārvalstīm 61 miljardu eiro (2013.gadā – 52,2 miljardus dolāru).
Savukārt pēc Depozītu apdrošināšanas aģentūras (DAA) datiem, 2014. gadā Krievijas iedzīvotāji izņēmuši no bankām aptuveni 1,3 triljonus rubļu (22,1 miljonu eiro). Turklāt aizvadītajā gadā iedzīvotāju banku noguldījumi palielinājušies par 9,4% līdz 18,55 triljoniem rubļu (315,3 miljardiem eiro). Izaugsmi nodrošinājusi valūtas kursa pārvērtēšana (dolārs kļuvis dārgāks par 72%, bet eiro — par 52%).
Neņemot vērā valūtas pārvērtēšanu, pēc DAA datiem, ieguldījumi samazinājušies par 1,5%. Bankas MTS galvenais ekonomists Jevgeņijs Nadoršins uzskata, ka pat samazinājums 1,5% apmērā ir katastrofa, ņemot vērā to, kādos apstākļos tas notiek – ārējie tirgi ir ciet un iedzīvotāju noguldījumi ir stratēģiski svarīgs banku resursu avots.
Izlūki nesnauž
Ārvalstu noguldījumu daļa interesē arī Latvijas Drošības policiju (DP). Kā atzina DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis, specdienestu pārstāvji periodiski izvērtē lielāko Latvijas uzņēmumu lojalitāti pret valsti. Atsevišķi tiek vērtēti uzņēmumu vadītāji. DP pārstāvis norādīja, ka šobrīd pastāv zināmi riska faktori. Tomēr detalizētu informāciju par šiem riskiem viņš nevēlējās izpaust, vien piebilda, ka situācija kopumā ir normas robežās.
Par stratēģiskas nozīmes objektiem interesējas arī militāristi. Šonedēļ sašķidrinātās dabasgāzes termināli Klaipēdā un termināļa kuģi Independece apmeklēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas armiju virspavēlnieki. Viņi iepazinās ar objektu un aplūkoja to no drošības viedokļa.
Paši ārvalstu investori dzīvo savu dzīvi un, piemēram, Latvijā viņus vairāk uztrauc stabilitātes trūkums un ēnu ekonomikas īpatsvars. To diskusijā par konkurētspēju un investīciju klimatu Latvijā paziņoja auditorkompānijas SIA Ernst & Young Baltic partneris un Ārvalstu Investoru padomes loceklis Guntars Krols.
Pēc viņa teiktā, daudzi ārvalstu investori plāno atkārtoti ieguldīt naudu mūsu valstī. Daži no viņiem darījuši zināmu, ka gatavi investēt vēl vairāk līdzekļu, taču pagaidām to nedara tāpēc, ka trūkst kvalificēta darbaspēka, kā arī politisko risku dēļ.
Lielākā daļa investoru ir ieinteresēti vispirms jau stabilitātē un caurredzamā politiskajā vidē un tiesu sistēmā, kam seko tirgus lielums, izaugsmes iespējas un darba izmaksas.
Kāpēc jaunatne nestrādā?
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jaunākajiem datiem, pašlaik bez darba ir 7 200 jauniešu vecumā līdz 24 gadiem. Šī informācija tika prezentēta Āzijas un Eiropas izglītības ministru sanāksmē, kas šajā nedēļā notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Ka vienu no iemesliem NVA direktore Inese Kalvāne minēja jauniešu motivācijas trūkumu turpināt iegūt izglītību. Viņa norādīja, ka visgrūtāk darbu atrast ir jauniešiem, kuri nevēlas vai nevar mācīties un strādāt, kā arī viņiem trūkst prasmju un iemaņu kādā no profesijām. Saskaņā ar NVA direktores teikto, aģentūra cenšas risināt šo problēmu, iesaistot jauniešus specializētajās apmācību programmās ar stipendijām, kuru ietvaros viņi var ne vien iegūt profesiju, bet arī iziet praksi.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzstājās sanāksmē, savā runā paziņoja, ka bezdarbs Latvijas jauniešu vidū ir nepārdomātas izglītības un sociālās politikas rezultāts. Prezidents arī sacīja, ka, «izglītība bez piesaistes profesijai un karjeras attīstībai konkrētā nozarē vai uzņēmumā ir tikai indivīda redzesloka paplašināšana,» piebilstot, ka zināšanu bagāža, kas netiek izmantota, zaudē savu vērtību un iztukšojas.
Saeimas deputāts Ints Dālderis piedāvājis radikālāku problēmas risinājumu. Viņaprāt, Izglītības likumā nepieciešami grozījumi, kas noteiktu vidējo izglītību par obligātu. Kā zināms, pašlaik Latvijā par obligātu noteikta pamatizglītība. Deputāts uzskata, ka obligātās vidējās izglītības ieviešana veicinās profesionālās vidējās izglītības iegūšanu, tautsaimniecības attīstību un paaugstinās iedzīvotāju intelektuālo līmeni.
Ref:017.010.102.7288