Kredītiestāžu, e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases kopējie klientu maksājumi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu skaita ziņā pieauga par 12,3% līdz 334,3 miljoniem. To apjoms bija 442,0 mljrdardi eiro, kas ir par 23,7% mazāk salīdzinājumā ar 2013.gadu.
Kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2014.gadā bija 168. Skaita kāpumu galvenokārt noteica būtiskais karšu maksājumu skaita kāpums, savukārt apjoma kritumu izraisīja dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitātes samazinājums liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā.
Latvijā pērn turpinājās 2013. gada tendence – visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (191,0 milj.). Tie veidoja 57,1% no kopējā klientu maksājumu skaita. Klientu kredīta pārvedumu skaits bija 138,3 milj. jeb 41,4% no kopējiem klientu maksājumiem. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz, BNN uzzināja Latvijas Bankā.
Iedzīvotāji arvien vairāk izmantoja maksājumu kartes, gan klātienē iepērkoties veikalos un citās tirdzniecības vietās, gan veicot karšu maksājumus attālināti. 78,8% no karšu maksājumiem skaita ziņā un 77,6% apjoma ziņā tika veikti, izmantojot karšu pieņemšanas vietu termināļus (POS) veikalos un citās tirdzniecības vietās. POS veikto karšu maksājumu skaits pieauga par 17,9% (līdz 150,5 milj.) un apjoms – par 5,5% (līdz 3,0 mljrd. eiro).
Vēl straujāk palielinājās karšu maksājumu veikšana attālināti – internetā (virtuālajos karšu pieņemšanas termināļos) un izmantojot tālruni. Šādu maksājumu skaits pieauga par 69,0% un apjoms – 2,1 reizi. 2014. gadā attālināti veiktie karšu maksājumi veidoja 21,2% no karšu maksājumiem skaita ziņā un 22,4% apjoma ziņā (2013. gadā – attiecīgi 15,8% un 12,5%), jo Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmantoja e-tirdzniecības piedāvātās iespējas, tostarp iepirkšanos interneta veikalos.
2014. gadā Latvijā tika veikts 138,3 milj. kredīta pārvedumu 437,9 mljrd. eiro apjomā. Vairāk nekā 90% no tiem tika uzsākti elektroniski. Eiro veiktie kredīta pārvedumi veidoja 98,0% no kopējā kredītu pārvedumu skaita un 41,5% no to apjoma. Eiro veiktie kredīta pārvedumi galvenokārt bija SEPA kredīta pārvedumi, jo ar eiro ieviešanu Latvija iekļāvās SEPA telpā un izmantoja SEPA kredīta pārvedumus.
Pērnā gada beigās Latvijā bija atvērts 4,0 milj. klientu norēķinu kontu. Klientu norēķinu kontu skaits samazinājās par 21,1%, un to ietekmēja norēķinu kontu norēķiniem latos slēgšana pēc eiro ieviešanas. Lielākā daļa klientu norēķinu kontu (90,7%) bija atvērti norēķiniem eiro. Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija atvērti 2,0 norēķinu konti.
Izdoto karšu skaits 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 2013. gada beigām samazinājās par 1,8% (līdz 2,3 milj. karšu). No karšu kopskaita 78,3% (1,8 milj.) bija debetkartes, kuras deva iespēju norēķināties ar klienta naudas līdzekļiem, bet 21,7% – kredītkartes un atliktā debeta kartes (attiecīgi 0,3 milj. jeb 13,0% un 0,2 milj. jeb 8,7%), kuras deva iespēju karšu turētājiem norēķināties ar kredītiestāžu piešķirtā kredīta līdzekļiem.
Bankomātu skaits 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 2013. gada beigām samazinājās par 9,3% (līdz 1 068 bankomātiem). Rēķinot uz vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju, 2014. gada beigās bija pieejami 537 bankomāti.
2014. gada beigās Latvijā bija 28,5 tūkst. POS – par 9,8% vairāk nekā 2013. gada beigās. Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, Latvijā bija uzstādīts 14,3 tūkst. POS. Papildus tradicionāliem POS 2014. gada beigās bija 3,4 tūkst. virtuālo POS.
Ref: 102.000.102.9736