Atvieglotais nodokļu režīms, kas Latvijā ir spēkā kopš 2010.gada un plašāk zināms kā mikrouzņēmuma nodoklis, ieinteresējis ne vien vietējos iedzīvotājus un uzņēmumus, bet arī kaimiņvalsts Igaunijas iedzīvotājus.
Daudzi šīs valsts vidējie un mazie uzņēmēji e-pastā saņēmuši priekšlikumu pārreģistrēt savu uzņēmumu Latvijā un ir gatavi šo iespēju izmantot, tā šonedēļ paziņojis bijušais uzņēmējs lielākās opozīcijas partijas – Centra partijas – deputāts Martins Repinskis.
It īpaši ticams šāds scenārijs ir informācijas tehnoloģiju jomā, kas, kā zināms, kaimiņvalstī ir ļoti spēcīga, un turpina dinamiski attīstīties. Šādu uzņēmumu darbība bieži vien nav piesaistīta kādai konkrētai vietai pasaules ģeogrāfiskajā kartē, tāpēc tīri tehniski tos var «pierakstīt» jebkurā valstī.
Saskaņā ar deputāta teikto Igaunijas uzņēmumus vilina uz Latviju atvieglotais nodokļu režīms, kas ļauj jaunizveidotajiem uzņēmumiem saņemt mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusu, pirmajos trīs darbības gados maksājot tikai 9% no apgrozījuma, ja tas nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā.
Pēc Repinska domām, Latvijas likumdošana rada uzņēmējiem labvēlīgāku vidi, tādējādi mudinot tos pārcelties no Igaunijas uz Latviju. Viņš apgalvo, ka pazīst uzņēmējus, kas jau ir gatavi šādam solim. Savukārt Igaunijas budžetam tas nozīmējot nesamaksātus nodokļus, caurumus budžetā, kuru lāpīšanai valdībai nāksies izdomāt jaunus ienākumu avotus, uzskata Martins Repinskis.
Viņaprāt, Igaunijai būtu nepieciešams pārskatīt savu nodokļu politiku attiecībā uz jauniem uzņēmumiem un tā jāliberalizē. «Jārīkojas nekavējoties, jo Latvija aktīvi veic propagandas kampaņu. Mēs nevaram gaidīt ne mirkli, jo radītās sekas mūsu ekonomikai var būt neatgriezeniskas.»
Kopš 2010.gada, kad Latvijā spēkā stājās Mikrouzņēmumu nodokļa likums, līdz 2015.gada 5.maijam Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs saņēmuši 63 008 iesniegumus par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu. Tā liecina šo organizāciju jaunākie statistikas dati.
Pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas, mikrouzņēmumi veido 11% no kopējā nodokļu maksātāju skaita, un pēdējo trīs gadu laikā trešā daļa no jaundibinātajiem uzņēmumiem iegūst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
Mazākais ļaunums
Minētā nodokļu režīma popularitāte skaidrojama ar Latvijā noteiktajām augstajām darbaspēka izmaksām. Tāpēc mazo un vidējo uzņēmumu izvēle ir samērā ierobežota – maksāt valsts budžetam kaut ko vai nemaksāt neko, izmaksājot darbiniekiem algas aploksnēs. Šādā lietu izkārtojumā mikrouzņēmumu nodoklis ir mazākais ļaunums. Savulaik tas arī tika radīts, lai valstī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Tiesa, saskaņā ar SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra veiktā jaunākā pētījuma rezultātiem, īpašu sasniegumu šajā jomā Latvijai nav. 2014.gadā kopējais ēnu ekonomikas apjoms mūsu valstī bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir tikai par 0,3% mazāk, nekā gadu iepriekš, informējis pētījuma autors SSE Riga docents Arnis Sauka.
Salīdzinājumam: Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP, un samazinājies straujāk – aptuveni par 2,5 – 2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu.
Tomēr paliekot nemainīgam apjoma ziņā, 2014.gadā mainījusies ir ēnu ekonomikas struktūra Latvijā. 46% bija nereģistrētie ienākumi no saimnieciskās darbības, proti, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. 36,1% veidojušas aplokšņu algas, pēdējos gados šī parādība ir kļuvusi mazāk izplatīta, minēts pētījumā. Tādējādi, mikrouzņēmumu nodoklis, kas ļāva «izbalināt» algas, nemaksājot milzīgas nodokļus par darbaspēku, tomēr savu darbu ir paveicis.
Protams, tas ir piliens jūrā, un Latvijai ir jārisina daudz sarežģītāki uzdevumi. Kā šonedēļ pareizi norādīja bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ja mūsu valsts nākamajos desmit gados nesasniegs vidējo Eiropas Savienības attīstības līmeni, pastāv draudi Latvijas kā valsts pastāvēšanai.
Par solidaritāti!
Šī nedēļa ienesusi arī mazliet lielāku skaidrību par bēgļu kvotām. Eiropas Komisija ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 tūkstošus bēgļu, izvietojot tos visās ES valstīs, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju un Dāniju, kas varēs pieņemt bēgļus pēc izvēles.
Kvotu sistēma bēgļu uzņemšanai būs atkarīgi no valsts lieluma, ekonomikas lieluma un citiem parametriem. Attiecīgi visvairāk imigrantu būs jāuzņem Vācijai, Francijai un Itālijai, ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste nepiedalīsies kvotu programmā. Oficiālie priekšlikumi par ES kvotu programmu tiks prezentēti maija beigās.
Savā Twitter kontā Žans Klods Junkers norādījis, ka nevienu valsti nevar atstāt vienu ar milzīgo migrācijas problēmu.
Premjerministre Laimdota Straujuma paziņojusi, ka koalīcijas partijas pret Āfrikas bēgļu izvietošanu Latvijas teritorijā izturas noraidoši. Saskaņā ar viņas teikto šī pozīcijas tiks darīta zināma Eiropas Savienībai ES iekšlietu ministru sanāksmes laikā jūnijā.
Saistībā ar šo iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim uzticēts precīzi formulēt politiskos argumentus, kuru dēļ Latvija nav gatava piekrist bēgļu kvotu ieviešanai. Straujuma arī norādīja, ka Latvija ir gatava palīdzēt Eiropas Savienībai risināt bēgļu problēmas risināšanai ar citiem paņēmieniem. Piemēram, pastiprinot robežapsardzi vai sniedzot medicīnisko palīdzību.
Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks kritizējis šo pozīciju. Viņaprāt, Eiropas Savienībā eksistējošā bēgļu uzņemšanas sistēma nefunkcionē, un tas nav normāli, ka visu smagumu darbā ar imigrantiem uzņem Itālija un vēl dažas valstis. Muižnieks uzsvēra, ka uz bēgļu problēmu Latvijai jāskatās ilgtermiņa perspektīvā. «Ko mūsu valsts darīs, ja pie mums sāks plūst bēgļu plūsma no austrumiem. Tad gan mēs vēlēsimies solidaritāti,» sacīja komisārs.
Ref:017.010.103.7310