Tiesību eksperta Egīla Levita izvirzīšanai Valsts prezidenta amatam pievienojas arī Vienotības frakcijas deputāts Veiko Spolītis.
Kopumā par Levita izvirzīšanu parakstījušies seši parlamentārieši – nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Vienotības deputāte Lolita Čigāne, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, No sirds Latvijai deputāts Ringolds Balodis, nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, kā arī Spolītis.
Kā pastāstīja Parādnieks, dokumentus oficiālai Levita izvirzīšanai plānots iesniegt piektdien, jo vēl vajadzīgs sagatavot visus nepieciešamos dokumentu pielikumus.
Jau ziņots, ka nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā atbalstīja Levita virzīšanu Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levits apliecināja, ka ir gatavs kandidēt uz prezidenta amatu, jo viņam «ir savs skaidrs redzējums par to, kā būtu jāattīstās Latvijas valstij» un kā būtu jāpilda Valsts prezidenta amata pienākumi.
Iepriekš valdošā koalīcija plānoja vienoties par kopīgu kandidātu prezidenta amatam, taču tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība, bet pēc nacionālās apvienības lēmuma par Levitu Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem kandidātiem.
BNN jau rakstīja, ka otrdienas rītā īsi pēc plkst.8 Latvijas Reģionu apvienība (LRA) iesniegusi Saeimas lietvedībā oficiālu lēmumprojektu par sava politiskā spēka līdera Mārtiņa Bondara izvirzīšanu prezidenta amatam.
Pieteikumu parakstījuši seši Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti. Līdz ar to Bondars kļūst par pirmo oficiāli izvirzīto prezidenta amata kandidātu. Līdz ar lēmumprojektu dokumentiem pievienots arī Bondara apliecinājums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Pievienota arī viņa ienākumu deklarācija un izziņa, ka viņš nav bijis sodīts.
Arī opozīcijas partija Saskaņa otrdien oficiāli izvirzīja savu kandidātu Valsts prezidenta amatam – parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu. Šis ir otrais oficiāli izvirzītais kandidāts Valsts prezidenta amatam.
Iesniegumu par Dolgopolova izvirzīšanu parakstījuši pieci Saskaņas parlamentārieši, savukārt Dolgopolovs apliecinājis, ka gatavs kandidēt uz prezidenta amatu. Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins atkārtoti apliecināja, ka Dolgopolovam balsojumā ir garantēts visu Saskaņas deputātu atbalsts.
Saeimas Prezidijs pirmdien, 18.maijā, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks šī gada 3.jūnijā pulksten 10:00, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu.
Tikmēr neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir «plašāka spēle», proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.
Pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.
Ref: 102.000.102.9837