Ziemeļāfrikas bēgļu problēmas «solidāra» uzspiešana visām Eiropas Savienības valstīm nav godīga un taisnīga, uzskata Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Diskusijas par bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) notiek jau vairākas nedēļas. Lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka tiks ieviestas bēgļu kvotas visās ES valstīs, tomēr Latvijas atbildīgās amatpersonas, atšķirībā no vairuma citu ES dalībvalstu, izvairās paust kritisku, pietiekami skaidru un stingru valsts nostāju šajā jautājumā, tā vietā piesaucot Eiropas valstu solidaritāti, portālam BNN norāda LRA.
«Mēs pilnībā apzināmies jēdziena «solidaritāte» jēgu un nozīmi. 2008.gadā Latvijas iedzīvotāji vieni paši «solidāri» iznesa finanšu krīzes smagumu, noturot banku sektora stabilitāti un neļaujot «domino efektam» sagraut skandināvu banku sistēmu un līdz ar to arī šī reģiona ekonomiku kopumā. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir «solidāri» nodrošinājusi Rietumeiropas attīstītās valstis ar kvalificētu darbaspēku, kas, audzināts, skolots, aprūpēts un ārstēts Latvijā, nu balsta šo valstu ekonomiku. Nemaz nerunājot par visas Eiropas drošību no terorisma draudiem, jo dažādas Eiropas drošības struktūras nepārtraukti brīdina, ka ar šīm bēgļu masām Eiropā tiek ieplūdināti islāma teroristi,» uzsver LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Pēc viņa sacītā, bēgļu jautājumā Latvija var un tai ir jābūt solidārai ar Ukrainu, kas atrodas tepat mums kaimiņos un ir ierauta reālā karadarbībā, ko pastāvīgi kurina agresīvā lielvara tepat aiz mūsu austrumu robežas. Šis karš tiešā veidā skar arī Latvijas drošību, un tā draudi ir tieši un nepārvērtējami.
Šo nostāju Latvijas Reģionu apvienība, atšķirībā no koalīcijas partijām, ir skaidri paudusi arī starptautiskā līmenī.
BNN jau vēstīja, ka LRA frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš aizvadītajā nedēļā piedalījās Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas sesijā, kurā tika diskutēts par aktuālo bēgļu problēmu Eiropā, gan fokusējot uzmanību tikai uz Dienvideiropas valstu, galvenokārt Itālijas un Spānijas, problēmām ar bēgļu plūsmu no Ziemeļāfrikas.
Asamblejas ietvaros, uzstājoties diskusijās un debatēs, Kaimiņš vairākkārt uzsvēra Ukrainas kara attīstības neprognozējamību ar iespējamo bēgļu plūsmu uz Latviju, kur Latvijai būs jāizrāda solidaritāte ar Ukrainas tautu un bēgļi jāuzņem. Vienlaikus Kaimiņš norādīja uz nepieciešamību cīnīties ar migrācijas cēloņiem un apkarot korupciju gan imigrantu mītnes valstīs, gan Eiropas valstīs, kas ir bēgļu galamērķis.
Kā zināms, aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija nāca klajā ar ieceri maija laikā sagatavot rekomendāciju, ar ko tiktu piedāvāts bloka dalībvalstīs kvotu veidā rast mājvietu 20 000 «personu, par kurām skaidri zināms, ka tām ir vajadzīga starptautiska aizsardzība».
Savas mājas pametušie un ES teritorijā nokļuvušie cilvēki tiktu sadalīti pa dalībvalstīm pēc vairākiem kritērijiem: iekšzemes kopprodukta, iedzīvotāju skaita un valstu līdzšinējā darba patvērumu meklētāju un bēgļu uzņemšanā.
Lielbritānijai, Īrijai un Dānijai šīs kvotas nebūtu obligātas.
Ref: 102.000.102.9849