Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts ceturtais kandidāts – Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Līdz ar to ir izvirzīti visi četri kandidāti, ko bija plānots pieteikt šim amatam – Levits, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), deputāts Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas, kā arī parlamentārietis Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības (LRA).
Par Levita izvirzīšanu parakstījušies seši parlamentārieši – nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Vienotības deputāte Lolita Čigāne, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, No sirds Latvijai deputāts Ringolds Balodis, nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, kā arī Vienotības frakcijas deputāts Veiko Spolītis. Arī Levits apliecinājis, ka ir gatavs kandidēt uz šo amatu.
Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
Levits iepriekš apliecināja, ka ir gatavs kandidēt uz prezidenta amatu, jo viņam «ir savs skaidrs redzējums par to, kā būtu jāattīstās Latvijas valstij» un kā būtu jāpilda Valsts prezidenta amata pienākumi.
Taujāts par prioritātēm, ja viņš kļūtu par Valsts prezidentu, Levits akcentēja, ka prezidenta pilnvaras Latvijas parlamentārajā sistēmā ir saistītas ar spēju saredzēt problēmas, uzrādīt iespējamus risinājumus, izlīdzināt konfliktus, nevis ar valsts varas izmantošanu. «Tas ir galvenokārt intelektuāls amats, kam nepieciešama politiska un profesionāla autoritāte,» uzskata Levits.
Viņa galvenās prioritātes būtu stiprināt Latvijas valsti, «it sevišķi palīdzēt novērst pastāvošos demokrātijas un tiesiskuma deficītus», kā arī padarīt valsti drošāku, ņemot vērā visus drošības aspektus, tajā skaitā hibrīdkara situāciju, panākt Latvijas ciešāku iesaisti NATO aizsardzības sistēmā un intensīvāku NATO klātbūtni Latvijā.
Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī «aktīvi un pārliecinoši» pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos «veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata».
Jau ziņots, ka sākotnēji valdošā koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas nav izdevies.
Tikmēr neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir «plašāka spēle», proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.
Pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.
Ref: 102.000.102.9860
Vienígais kandidáts, caur kuru Latvijai ir iespéja celt tiesiskumu un taisnígumu valstí. Shai valstí turígie klúst aizvien turígáki un trúcígie aizvien trúcígáki. Tas nedríkst tá turpináties. Es saskatu shai vírá lielu pieredzi un gudríbu izvest Latviju no korupcijas krízes.