«Kad pirms diviem gadiem mēs tikāmies pēdējā Austrumu partnerības samitā Viļņā, neviens nevarēja paredzēt tālākos dramatiskos notikumus. Krimas nelegālā aneksija ir satricinājusi Eiropas drošības arhitektūru, un konflikts Austrumukrainā turpina būtiski ietekmēt mūsu attiecības ar Krieviju,» tā Austrumu partnerības samitā Rīgā norāda Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Tomēr viņš uzsver, ka laikā starp pasākumiem Viļņā un Rīgā viena lieta ir mainījusies: krietni uzlabojusies Eiropas Savienības (ES) kopējā spēja reaģēt uz cilvēku cerībām par labāku nākotni un izaicinājumiem reģionā.
«Pirmkārt, esam bijuši liecinieki tādai solidaritātei un vienotībai Eiropas ārpolitikā kā vēl nekad. Mēs, eiropieši, tagad runājam vienā balsī un esam vienoti. Līdz šim esam pretojušies visiem mēģinājumiem mūs sašķelt. ES arī spērusi konkrētus soļus, lai stiprinātu drošības, aizsardzības, enerģētikas un kaimiņattiecību politiku un nāktu klajā ar efektīvu komunikācijas stratēģiju. Vienu es vēlos pateikt ļoti skaidri: Austrumu partnerība nekad nav bijusi vērsta pret kādu. Tieši pretēji – Austrumu partnerība ir par demokrātiju un konstruktīvu dialogu, par izaugsmi un stabilitāti reģionā. ES joprojām tiecas ar Krieviju rast politisku risinājumu, kas sakņojas cieņā pret starptautiskajām tiesībām un Minskas vienošanos,» norāda politiķis.
Viņš turpina: «Otrkārt, Ukraina, Moldova un Gruzija ir parakstījušas un ratificējušas ES Asociācijas līgumu. Turklāt pirmoreiz vēsturē gan Eiropas Parlaments, gan Ukrainas Verkhovna Rada līgumu ratificēja vienlaikus. Un līgumiem jau ir pirmie augļi. Esmu pārliecināts, ka no 2016.gada janvāra asociācija ar ES sniegs priekšrocības arī ukraiņiem. Moldova jau gadu bauda bezvīzu režīmu, tikmēr tam strauji tuvojas arī Gruzija un Ukraina. Maidana pieredzes iedrošināta, reģiona pilsoniskā sabiedrība ir kļuvusi stiprāka un labāk organizēta. Vairāk nekā jebkad iepriekš Austrumu partneri var būt droši – ES apņēmīgi pārstāvēs tautas, kas ir pieņēmušas drosmīgo izvēli par Eiropu. Tās sagaida, ka ES dos ticamu signālu par viņu Eiropas perspektīvu.»
«Treškārt, ES ir sniegusi bezprecedenta finansiālo un politisko atbalstu kara šaustītajai un ekonomikas izaicinājumos esošajai Ukrainai. Mēs turpināsim atbalstīt Austrumu partnerības valstis viņu reformu ceļā ar metodi «vairāk par vairāk» un «mazāk par mazāk». Eiropas Parlaments palīdz Ukrainas un Moldovas parlamentiem ar kapacitātes stiprināšanas programmām. Korupcija, tiesiskās neatkarības trūkums un institūciju vājums turpina radīt nopietnas problēmas. Tomēr uzticība un stabilitāte būs galveno tiesiskuma, konstitucionālo un pretkorupcijas reformu rezultāts. Ja raugāmies uz Ukrainu, Moldovu un Gruziju, mēs redzam iedvesmojošus rezultātus, tomēr nākotnē vēl ir daudz darba. Runājot par Baltkrieviju – mēs apsveicam vīzu režīma atvieglojumu, tomēr tuvāka dialoga priekšnoteikums ir visu politisko ieslodzīto beznosacījumu atbrīvošana. Mūsu sociāldemokrātu «ģimenes» loceklis Nikolajs Statkevičs ir cietumā jau piecus gadus. Arī cilvēktiesību aizstāvju sodīšana Azerbaidžānā pārkāpj tās vērtības, kas ir Austrumu partnerības pamatu pamats. Eiropas Parlamenta ieskatā, pamattiesības nav diskutablas,» piebilst Šulcs.
Pēc viņa sacītā, «šis nav laiks, kad atkāpties, attālināties vai pamest reģionu. Šis ir laiks gūt mācības no pašreizējās ģeostratēģiskās krīzes un stiprināt mūsu saiknes ar reģionu – vēl stratēģiskāk un vēl mērķtiecīgāk. Austrumu partnerībai ir potenciāls kļūt par izcilu veiksmes stāstu. Un mūsu pilsoņu labad mums ir jāpanāk partnerības veiksme, lai nodrošinātu reģionam un Eiropas kontinentam labāku, drošāku un paredzamāku nākotni.»
Ref: 102.000.102.9863