Šīs nedēļas galvenais notikums viennozīmīgi bija Austrumu partnerības samits, kas notika Rīgā 21. un 22.maijā. Kā jau tika gaidīts, ievērojami lēmumi, piemēram, par ES paplašināšanos vai bezvīzu režīma ieviešanu, netika pieņemti. Tomēr ir kāds patīkams jaunums biznesa aprindām: tikšanās laikā parakstīti vairāki līgumi par finansiālu atbalstu.
Pirmā dokumentu pakete attiecās uz Ukrainai piešķirto aizdevumu 1,8 miljardu eiro apmērā ekonomikas un reformu programmas stabilizācijai. Pirmos 600 miljonus eiro valsts var saņemt šī gada vidū, vēl 600 miljonus – gada beigās, bet atlikušo summu – nākamā gada sākumā. 2010. un 2014.gadā ES jau apstiprināja makrofinansiālu atbalstu Ukrainai 1,61 miljardu eiro apmērā.
Turklāt tika paziņots par jaunas finanšu atbalsta programmas atklāšanu mazajam un vidējam biznesam valstīs, kas noslēgušas ar ES līgumu par brīvo tirdzniecību. Šobrīd asociācijā ar Eiropas Savienību ir trīs no sešām Austrumu partnerības valstīm – Gruzija, Moldāvija un Ukraina.
Programmas ietvaros plānots piesaistīt investīcijas aptuveni 3 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi būs pieejami grantu veidā, un saskaņā ar ieceri, atļaus partnervalstu mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem prasīt naudu no tādām finanšu institūcijām kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Investīciju banka.
Ne Latvija, ne mūsu uzņēmēji tiešu ekonomisku labumu no šiem pasākumiem negūs, bet teorētiski var rēķināties ar netiešu materiālu izdevīgumu uz tā rēķina, ka attīstās sadarbība ar valstīm, kur pakāpeniski uzlabosies biznesa vide un ekonomiskais stāvoklis.
Rīgā notiekošais Austrumu partnerības samits ir ceturtais pēc kārtas. Pirmais notika 2009.gadā Prāgā, bet iepriekšējais pasākums notika Viļņā 2013.gadā. Austrumu partnerības programmā ietilpst sešas valstis – Ukraina, Gruzija, Moldāvija, Azerbaidžāna, Baltkrievija un Armēnija. Šis Eiropas Savienības projekts paredz politisku asociāciju un ekonomisku integrāciju ar partnervalstīm, bet negarantē to iestāšanos ES.
Samits noritēja Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā ietvaros. Dažādu prezentācijas pasākumu organizēšanai no valsts budžeta tika iedalīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Salīdzinājumam: Dānija šiem mērķiem savulaik tērēja 35 miljonus, Kipra – 46 miljonus, Īrija – 60 miljonus, Lietuva – 65 miljonus, Čehija – 73 miljonus eiro.
Vai veci ļaudis tiek godāti?
Šie skaitļi ievērojami ar to, ka Latvija nebūt nav bagāta valsts un kopumā vēl pilnībā nav atguvusies no krīzes. Turklāt valdība neskopojas, lai uzturētu jauku valsts tēlu pasaulē, kaut arī prakse rāda, ka biznesa un tūristu interese par ES Padomē prezidējošo valsti saglabājas tikai šī pusgada laikā, bet pēc tam mazinās. Tādējādi ieguldījumiem šajā pasākumā nav ilgtermiņa efekta.
Tomēr saviem dzimtajiem pensionāriem valdībai naudas ir žēl. Šajā nedēļā Ministru kabinets tā arī neizskatīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā «Par valsts pensijām». Izmaiņas aicināja likvidēt krīzes laikā radušos netaisnību, kad tika samazināti pensiju kapitāla indeksi. Grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss nedrīkst būt mazāks par viens. Tāpat paredzēts, ka laika posmā līdz 2018.gadam jāveic pensiju pārrēķins tiem, kuriem tās tika aprēķinātas, piemērojot negatīvu kapitāla indeksu. Tas attiecas uz 106 tūkstošiem pensionāru.
Kā paziņoja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, lielākajai daļai senioru stāvoklis pasliktinās. Piemēram, trešā daļa pensionāru nevar pilnā mērā rūpēties par savu veselību un samaksāt par medicīnas pakalpojumiem. Siliņš uzskata par absurdu situāciju, kad valsts var glābt uzņēmumus, investējot tajos, bet nav spējīga palīdzēt saviem vecajiem cilvēkiem.
Viņš atgādināja, ka krīzes gados valsts aizņēmās no pensiju fonda, un tas bija ārkārtas pasākums, bet tagad pensionāri pamatoti pieprasa, lai šis aizņēmums tiktu atdots. Jo vairāk tāpēc, ka fondā atkal izveidojušies uzkrājumi 700 miljonu eiro apmērā.
Tomēr valdība nolēma izskatīt grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kad tiks sagatavots 2016.gada budžets, kas pieprasa samazināt izdevumus par 0,3% no IKP 113,8 miljonus eiro.
Cīņa ar ēnu
Uz šī fona atkal tiek runāts par nodokļu paaugstināšanu kā iespēju papildināt valsts kasi. Tomēr pret šādām idejām ir izteikusies ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pēc Ekonomikas ministrijas vadītājas domām, nodokļu apmēram nav nozīmes, bet gan to iekasēšanai, un kamēr Valsts ieņēmumu dienests nav spējīgs pilnā mērā iekasēt esošos nodokļus, nav iemesla runāt par to palielināšanu. Tāpat ministre ir pārliecināta, ka nepieciešams izvērtēt nodokļu sloga proporcionalitāti. Ja tā ir pārāk liela, uzņēmēji ir spiesti slēpt peļņu, jo citādi bankrotēs.
Pēc prezidenta domām, nav pamata cerēt, ka nodokļu paaugstināšana izraisīs ienākumu pieaugumu valsts budžetā. Valsts vadītājs uzskata, ka viens no neatliekamākajiem pasākumiem ēnu ekonomikas samazināšanai ir proporcionāla neapliekamā minimuma ieviešana.
Kā BNN jau ziņoja, saskaņā ar nesenu pētījumu, ko veicis SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, ēnu ekonomikas apjomi Latvijā nemazinās, sastādot apmēram 23% no IKP, un šobrīd ir gandrīz divas reizes augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Starp citu, Lietuvā jau ceturto reizi notiek sabiedriska akcija «Šajā valstī nav vietas «ēnai», kurai šīs nedēļas sākumā pievienojās premjerministrs Aļģirds Butkevičs. Valdības vadītājs izgāja ielās un dalīja garāmgājējiem informatīvas skrejlapas, diskutēja par to, kādu kaitējumu ēnu ekonomika nodara valstij un pilsoņiem.
Iespējams, ka arī Latvijas politiskajiem darboņiem ir vērts iziet pie tautas, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pēc Butkeviča teiktā, četri dažādi pētījumi ir parādījuši, ka šāda veida ēnu ekonomikas apkarošanas akcijas dod pozitīvus rezultātus.
Ref:017.010.103.7322